Foto: Unplash.com

Autors: BNN

Saistībā ar nu jau valdībā apstiprināto ostu reformu, pret kuru iebilst gan uzņēmēji, gan pašvaldību pārstāvji, gan Ārvalstu investoru padome, joprojām pastāv vairākas bažas – arī par to, ka valsts iesaistīsies uzņēmējdarbībā ostās, kas būtu konkurences pārkāpums, 22.marta diskusijā Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret, pārstāvot ostu uzņēmēju viedokli, sacījis Rīgas Universālā termināļa izpilddirektors Jānis Kasalis.

Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji pauda lielu atbalstu idejai, ka gan Rīgā, gan Venstpilī vajadzētu ieviest t.s. «Liepājas modeli», kas nozīmē, ka ostas valdē ir gan pašvaldība, gan uzņēmēji, gan komersanti. Liepājas mērs Jānis Vilnītis uzsvēra, ka «pēc bēdīgā Liepājas Metalurga stāsta» pilsētai ir izdevies veiksmīgi attīstīt ostas teritoriju un tā ir vienīgā no lielajām ostām, kurā ir saglabājies kravu apjoms, nevis krities. Uz to norādīja ar Ventspils un Rīgas brīvostu vadītāji.

Vilnītis: «Mēs esam par jēgpilnām reformām, taču šai trūkst ekonomiskās analīzes.» Viņš arī pauda, ka sarunās ar Klaipēdas ostu, tās pārstāvji esot izteikušies, ka viņi varot tikai sapņot par tādu modeli, kāds ieviests Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ).

Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) nepiekrita šim priekšlikumam, paužot uzskatu, ka uzņēmējus nav vajadzības iesaistīt administratīvajā pārvaldības procesā.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) norādīja, ka pilsēta kopumā atbalsta reformu, taču ir vairāki neatrisināti jautājumi, ko nav iespējams risināt bez pašvaldības iesaistes. Piemēram, kā tiks vestas kravas pa pašvaldības ceļiem, kas notiks ar iedzīvotājiem, kuri mīt uz ostai piederošās zemes Kundziņsalā, u.c.

Uzņēmēju pārstāvis Kasalis, runājot par to, ka Liepājā varbūt tikš ieviests jaunais ostas pārvaldes modelis pēc tam, kad tā «paskatīsies, kā ies pārējām ostām», uzsvēra, ka «investori negribēs spēlēt spēlītes, eksperimentējot ar dažādajiem modeļiem».

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska diskusijā uzsvēra, ka nav īsti skaidra stratēģiskā mērķa pašreizējai reformai un ka jaunajam pārvaldības modelim vajadzētu kalpot kā instrumentam, kas palīdzētu sasniegt mērķi par to, kā Latvijas ostām jāizskatās 2030.gadā.

Pilnu publikāciju lasi šeit – Teju nevienam nav skaidrs mērķis Latvijas ostu reformai. Diskusija par paredzētajām izmaiņām ostu pārvaldībā