Viņai ir 23 gadi, bet smalkais ķermenis viņai liek izskatīties kā pusaudzei. Viņas spožās acis un draudzīgais smaids var viegli noslēpt tās šausmas, kuras viņa izdzīvoja piecu gadu garumā. Neiedomājamā fiziskā un garīgā vardarbība gandrīz laupīja viņai dzīvību.

Viņa sauc sevi par Zunduri, kaut arī tas nav viņas īstais vārds. Šo vārdu viņa pieņēma pēc tam, kad atguva savu brīvību. Zunduri japāņu valodā nozīmē “skaistā meitene“. 

Badā piecas dienas

Zunduri stāsta, ka viss sācies, kad kopā ar savu puisi, 17 gadu vecumā aizbēga no mājām. Attiecības ātri vien pajuka un pēc tam viņa kļuva pa bezpajumtnieci Mehiko ielās, Meksikā.

Tā vietā, lai atgrieztos mājās, viņa atrada pārtiku un mājas pie kādas sievietes, kurai piederēja ķīmiskā tīrītava Meksikas galvaspilsētas dienvidos.
Tas bija ģimenes bizness. Mātei piederēja tīrītava, kurā viņai palīdzēja tēvs. Viņas divas meitas arī dažreiz piestrādāja tur.

Zunduri stāsta, ka sākumā ķīmiskās tīrītavas saimniece pret viņu izturējās ļoti labi, ka viņa pat to sāka saukt par mammu. Taču mazpamazām darba apjoms, ko viņai lika darīt, pieauga.
Sākotnēji tie bija nelieli darbi ap māju, taču ne apģērbu tīrīšana. Pēcāk jau sākās dažādi gludināšanas darbi vairākas stundas dienā, kas beigās pārvērtās 16 stundu garā darba dienā. Reizēm nācās gludināt vairāk kā 20 stundas dienā.

Darba apjoms pieauga, tomēr ēdiena daudzums samazinājās. Zunduri stāsta, ka tikusi badināta piecas dienas pēc kārtas. Viņa bijusi tik izbadējusies, ka sākuši košļāt plastmasas maisiņus, kuros lika izmazgāto veļu. Viņa iztikusi tikai ar to ūdeni, ko varējusi iegūt no gludekļa. Un līdz tam viņa jau gulēja uz grīdas.

“Mātes disciplinē savus bērnus”

Smagajai darba slodzei pievienojās piekaušana. “Tad viņa sāka mani sists. Un tad viņa man teica, ka man nav tiesību runāt pretī, jo viņa man ir kā māte. Ja es saucot viņu par māti, tad man ir jāsaprot, ka mātes savus bērnus disciplinē,” – atceras Zunduri.

Zunduri stāsta, ka papildus tam, ka viņa tika ietekmēta fiziski, viņai tika skalotas arī smadzenes. Vēstījums vienmēr bija viens – “Tu esi nulle. Tava māte tevi nemīl. Ja viņa tevi mīlētu, viņa būtu tagad kopā ar tevi. Ja viņa tevi mīlētu, viņa būtu tevi pieņēmusi atpakaļ. Puisis, kas tevi pameta, arī tevi nemīlēja. Viņš nevarēja tevi izturēt, jo tu kā sieviete esi nulle.”

Gludināšana ķēdēs

Kad beidzot viņa sapratusi, ka sišanu un pazemojumus vairs nevar izturēt, viss kļuvis vēl sliktāk. Viņas sagūstītāji viņu saķēdēja. “Man teica – “Šādi izturēs pret tādiem dzīvniekiem, kā tu” un tad mani sagrāba un ap kaklu aplika ķēdes. Es tik spēju pateikt, ka tas nav nepieciešams, lai tā nedara,” – atceras Zunduri.
Vēlāk ķēdes pārlika ap vidukli, lai viņa joprojām spētu gludināt veļu. Zunduri atceras, ka ķēdēs pavadījusi apmēram sešus mēnešus.

Šobrīd Zunduri svin savu pirmo gadu brīvībā. Pēc pieciem nebrīvē pavadītiem gadiem, viņa 2015. gada aprīlī beidzot spēja izbēgt, kad viņas sagūstītāja nejauši bija atstāju brīvāk ķēdes.

Cilvēktiesību advokāte Marija Terēze Peredesa (Maria Teresa Peredes) bija pirmā, kas ieraudzīja Zunduri pēc tam, kad viņa bija izbēgusi. Viņa stāsta, ka bijusi šausmās, kad ieraudzījusi Zunduri ievainojumus.

“Nebija vienas ķermeņa daļas, kas nebūtu zilumos un rētās. Viņa bija zaudējusi daudz matu,” – stāsta Peredesa.
Aktrise un cilvēktiesību aktīviste Karla de la Kuesta (Karla de la Cuesta), kas šobrīd ir ļoti laba Zunduri draudzene, stāsta, ka viņa tikusi arī spīdzināta. Sagūstītāji viņas ķermeņa daļas bieži dedzinājuši ar karstu dzelzi. 

“Viņa man stāstīja, ka sagūstītāji viņai no ādas plēsa nost kreveles. Kad viņas āda dzija no neskaitāmiem apdegumiem, viņi mēdza apdeguma vietas plēst nost, lai brūces atkal sāktu asiņot. Viņi skrāpēja Zunduri kaklu ar nagiem. Arī viņas galvas bija smagi satraumēta. Viņi izmantoja gludekli, lai dedzinātu viņas galvu,” – stāsta Karla. 

Pēc tam, kad Zunduri izbēga un viņas stāsts nonāca līdz varasiestādēm, policija iebruka sagūstītāju mājā, kurā Zunduri tika turēta piecus gadus. Aizturēti tika 7 cilvēki, no kuriem divi bija nepilngadīgi. 
Visi bija vienas ģimenes locekļi. Divi nepilngadīgie tika atbrīvoti, taču pārējie pieci pieaugušie palika aiz restēm par cilvēku tirdzniecību un ekspluatāciju. Iespējamais sods – vismaz 40 gadi cietumā. 

Juana Kamila Batiste (Juana Camila Bautiste), īpašā prokurore, kas atbild par cīņu pret cilvēku tirdzniecību Mehiko, stāsta, ka pilnīgi ikviens bija mocījis Zunduri, pat bērni. Batiste apstiprināja, ka izmeklētāji notikuma vietā atrada Zunduri asinis, kas apstiprina viņas liecību. 
Zunduri mira badā. “Viņa bija anēmija un ārsti noteica, ka viņas ķermeņa stāvoklis atbilst 80 gadus vecas sievietes ķermenim,” – stāsta prokurore. 
Šobrīd Zunduri joprojām apmeklē dažādas medicīniskas procedūras, lai spētu pilnībā atveseļoties.

Zunduri ir upuris, izdzīvotāja. Bet neskatoties uz to, kam viņa ir izgājusi cauri, viņa nav zaudējusi savu garu un vēlmi dzīvot.