Eiropas Parlamenta (EP) deputāti īpašā konferencē, kurā koncentrējās uz risinājumu meklēšanu, lai finansētu Eiropas Savienības (ES) budžetu, izteica mudinājumus rast jaunus resursus.

Kā liecina EP sniegtā informācija, tas izveidojis augsta līmeņa grupu pašu resursu jautājumos (HLGOR), lai līdz 2016.gada decembrim nāktu klajā ar ES finansēšanas risinājumiem. Grupa sastāv no tās vadītāja – bijušā komisāra un Itālijas premjerministra Mario Monti -, EP nozīmētiem dalībniekiem, Padomes, kas pārstāv dalībvalstis, un Eiropas Komisijas.

Beļģijas deputāts Gijs Verhofstads, liberāļu grupas (ALDE) līderis un HLGOR loceklis, sacīja, ka ES ilgtermiņa budžets ir kļuvis par “nesaprotamu savārstījumu ar 53 izņēmumu gadījumiem”. Budžeta sarunu laikā viņš norādīja, ka “mēs nerunājam vairs par ES interesēm, bet par to, kā nopirkt valstu piekrišanu,” un piebilda, ka “jāpārtrauc šīs spēlītes”.

Savukārt grupas loceklis un bijušais EP deputāts Ivailo Kalfins norādīja, ka trūkst elastīguma esošajā sistēmā un kopš sarunu beigām 2013. gadā par pašreizējo ilgtermiņa budžetu ir bijušas vairākas krīzes, kurām nav iespējams sagatavoties. “Nav nekāda elastīguma, un tā nav efektīva pieeja budžeta izmantošanā,” viņš teica.

Tikmēr Vācijas Bundestāga ES lietu komitejas loceklis Joakims Pošs aizstāvēja nepieciešamību atrast jaunus resursus, norādot, ka tas ir politiskās gribas jautājums. “Problēmas pastāv. Mēs varam risināt vides, migrācijas un citus jautājumus kopā vai valsts līmenī. Tomēr nacionālistu pieeja mūs novedīs strupceļā,” izteicās Pošs.

Zviedrijas parlamenta Finanšu komitejas loceklis Jorgens Andersons uzsvēra, ka budžets ir veicinājis eiroskepticismu. Tomēr viņa valsts varētu būt skeptiski noskaņota pret priekšlikumiem atbrīvot valstis no fiskālo jautājumu risināšanas. Tā vietā, attīstot un veicinot izaugsmi ES, automātiski palielinātos arī budžets un ieguvēji būtu visi.

EP jau ilgu laiku uzstāj uz sistēmas pārmaiņām ES finansēšanā. Reformas mērķis ir, nepalielinot ES izdevumu apjomu, atrast jaunus ieņēmumu avotus, kas nebūtu tiešās iemaksas no dalībvalstīm. Tiešās iemaksas no dalībvalstīm pirmo reizi ieviesa 1980. gada beigās kā papildinājumu budžetam un šobrīd jau veido apmēram 80% no ES budžeta.

Informācija: BNS

Publicitātes foto