eesc.europa.eu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis otrdien pieņēmušas Bosnijas-Hercegovinas iestāšanās pieteikumu, sākot garo procesu līdz lēmuma pieņemšanai.

Bosnijas-Hercegovinas gadījums ir sevišķi sarežģīts valsts pārvaldes struktūras dēļ.

Eiropas Komisijai (EK) tagad jāsagatavo vērtējums par Bosnijas-Hercegovinas gatavību iestāties ES, proti, jānosaka, vai Balkānu valsts atbilst visiem kritērijiem, lai kļūtu par kandidātvalsti. Šis process varētu ilgt aptuveni gadu.

EK noteikts, kādi nosacījumi Bosnijai-Hercegovinai jāizpilda, pirms tā var iestāties ES. Sarajevai tas solās būt garš un sarežģīts process.

Bosnija-Hercegovina pieteikumu ES iesniedza februārī.

ES prezidējošās valsts Slovākijas Ārlietu ministrijas augsta ranga amatpersona norādīja, ka “šī ir laba diena gan Bosnijai, gan mums”.

“Mēs parādām, ka paplašinās stratēģija (..) darbojas,” norādīja amatpersona.

Sarajevai būs jāatbild uz tūkstošiem EK jautājumu par valsts piemērotību dalībai ES. EK izvērtēs Bosnijas-Hercegovinas ekonomiku, situāciju cilvēktiesību jomā un likuma varas ievērošanu, kā arī daudzas citas jomas.

Bosnija-Hercegovina pēc pilsoņkara ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.

Sarežģītā valsts pārvaldes struktūra apgrūtina reformu īstenošanu, kas savukārt kavē ekonomisko izaugsmi.

Pēdējos 14 mēnešus Bosnija-Hercegovina strādājusi pie reformām valsts ekonomisko izredžu uzlabošanai. ES dalībvalstis norādīja, ka Bosnijai-Hercegovinai būtu jāturpina šis process, tostarp “sociāli ekonomiskās reformas, reformas likuma varas jomā un valsts administrācijā”.

Valsts premjerministrs Deniss Zvizdičs paziņoja, ka pietiekuma akceptēšana ir “vēsturisks mirklis Bosnijas-Hercegovinas Eiropas ceļā un Eiropas nākotnē”.

“Šīs patiešām ir vienas labas ziņas Bosnijai-Hercegovinai (..), sevišķi jauniem cilvēkiem,” viņš piebilda.

Info: BNS