Rīgas centrā iesaka ierīkot “zemo emisiju zonu”, neļaujot iebraukt automašīnām, kas vecākas par noteiktu gadu, vai ierīkot sastrēguma maksu, liecina uzņēmuma “Estonian, Latvian&Lithuanian Environment” izstrādātā “Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam”.

Programmā secināts, ka līdz 2020. gadam situācija būtiski neuzlabosies, bet paredzēts, ka gaisa piesārņojumu nedaudz samazinās plānoto transporta pārvadu būvniecība, kas paredzēta pēc 2020. gada. Tā ir Rīgas Ziemeļu koridora izbūve, Rīgas brīvostas savienojuma ar Austrumu maģistrāli izbūve, Imantas pārvada, kas savienotu Anniņmuižas bulvāri un ielu no Jūrmalas gatves līdz Jūrkalnes ielai, izbūve un Durbes ielas izbūve no Slokas ielas līdz Daugavgrīvas ielai.

Plāna izstrādātāji piedāvā vairākus scenārijus gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētā.

Pirmais scenārijs paredzētu “zemo emisijas zonu” ierīkošanu Rīgas centrā – te neļautu iebraukt automašīnām, kas vecākas par noteiktu gadu. Scenārijā tiek pieņemts, ka kopējā autotransporta skaits nemainās, bet mainās autoparka sastāvs, tas nozīmē, ka vecu automašīnu vietā tādā pašā skaitā centrā iebrauc jaunākas automašīnas.

Plāna izstrādātāji gan norāda, ka šī scenārija īstenošanas rezultātā autotransporta īpašniekiem rastos sociālekonomiskie zaudējumi, iegādājoties jaunus transportlīdzekļus vai pārejot uz sabiedriskā transporta lietošanu.

Otrs scenārijs paredz ieviest sastrēguma maksu, kas samazinātu autotransporta daudzumu Rīgas centrā par 20%. Tā rezultātā, ieviešot satiksmes ierobežojumus, samazinātos kopējais automašīnu skaits pilsētas centrā.

Šī scenārija radītās izmaksas pašvaldībai tiktu segtas no iekasētās iebraukšanas maksas. Savukārt autotransporta īpašniekiem rastos papildu izdevumi autoceļa lietošanai vai sabiedriskā transporta lietošanai.

Trešais scenārijs paredz, ka tiek ieviesta “zemo emisiju zona”, bet paralēli tiek attīstīta infrastruktūra, veicinot iedzīvotājus izmantot citus pārvietošanās līdzekļus nevis nomainīt sev piederošo automašīnu uz jaunāku.

Plāna izstrādātāji gan norāda, ka šos trīs scenārijus var ieviest tikai tad, ja tiek izveidoti kvalitatīvi Rīgas centra apbraukšanas ceļi.

Tāpat piedāvāts risinājums nomainīt ar koksni kurināmās istabas krāsnis, kas ir vecākas par 16 gadiem. Ja vecās krāsnis nomainītu uz cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, būtiski samazinātos gaisa piesārņojums pilsētā. Plānā norādīts, ka šis scenārijs radītu papildizmaksas jaunu istabas krāšņu iegādei, bet samazinātos iedzīvotāju tēriņi apkurei.

Pēdējais piedāvātais scenārijs paredz pieslēgt centrālajai siltumapgādei ēkas, kurās to ļauj izbūvētās siltumtrases. Centralizētā siltumapgāde ir efektīvs veids, kā novērst individuālās apkures radītā lokālā piesārņojuma izplatību. Šis scenārijs paredzētu papildizmaksas siltummezglu ierīkošanā vai paplašināšanā.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe aģentūrai BNS pastāstīja, ka ir noslēgusies gaisa kvalitātes uzlabošanas plāna sabiedriskā apspriešana un plāns ir iesniegts izvērtēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pēc ministrijas izvērtējuma plāns tiks virzīts apstiprināšanai Rīgas domē.

Informācija: BNS

Foto: Pixabay.com