Krievija izvērsusi kampaņu slepenas ekonomiskās un politiskās ietekmes iegūšanai piecās Austrumeiropas valstīs, cenšoties diskreditēt liberālās demokrātijas modeli un vājināt transatlantiskās saites, secinājuši ceturtdien publiskota pētījuma autori.

Pētījumā, kuru veicis Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) sadarbībā ar Sofijā bāzēto Demokrātijas pētījumu centru (CSD), teikts, ka Maskava nolūkā pakļaut savai kontrolei Bulgārijas, Latvijas, Serbijas, Slovākijas un Ungārijas valdības kooptējusi Krievijai simpatizējošus politiķus, cenšas iegūt dominējošas pozīcijas enerģētikas tirgū un citos ekonomikas sektoros, kā arī grauj pretkorupcijas sistēmu.

“Zināmās valstīs Krievijas ietekme kļuvusi tik visaptveroša un endēmiska, ka tas apdraud nacionālo stabilitāti, kā arī valsts rietumniecisko orientāciju un eiroatlantisko stabilitāti,” pēc 16 mēnešus ilga darba secinājuši pētījuma “The Kremlin Playbook: Understanding Russian Influence in Eastern and Central Europe” (“Kremļa stratēģijas rokasgrāmata: Izpratne par Krievijas ietekmi Austrumeiropā un Centrāleiropā”) autori.

ASV valsts departamenta amatpersonas atzinušas, ka pētījumā konstatētais sakrīt ar viņu konstatēto Krievijas ietekmi Austrumeiropā.

“Krievi ir iesaistīti ilgstošā kampaņā, lai atgūtu to, ko Putins uzskata par viņu likumīgo buferzonu Austrumeiropā, nolūkā graut ne tikai NATO un ES, bet arī abu institūciju demokrātiskos pamatus,” aģentūrai “Reuters” norādīja kāda Valsts departamenta amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, jo Baltais nams devis rīkojumu publiski neizteikties par Maskavas naidīgajām aktivitātēm.

Amatpersona norādīja, ka starp tādām aktivitātēm minama kukuļošana, propaganda, dezinformācija, “reizēm” arī Kremļa kritiķu slepkavības gan pašā Krievijā, gan ārvalstīs un tagad arī hakeru darbība internetā, cenšoties vājināt Maskavas oponentus un Rietumu institūcijas.

Pētījumā uzskaitītas arī dažādas Krievijas pielietotās metodes, sākot ar tādiem “megadarījumiem” kā divu 12,2 miljardus eiro vērtu kodolreaktoru būvniecība Ungārijā un beidzot ar prokrieviski noskaņota uzņēmēja atbalstīšanu, lai viņš, nokļūstot kādā politiskā amatā, kalpotu Maskavas interesēm.

Piemēram, Bulgārijā Krievijas ekonomiskā klātbūtne ir tik liela, ka laikā no 2005. līdz 2014.gadam tā bija mērojama ar 22% no valsts kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas rada lielu “Krievijas ietekmētas valsts sagrābšanas” risku, norāda pētījuma autori.

Bijusī ASV amatpersona un pētnieku grupas vadītāja Hītera Konlija intervijā “Reuters” norādīja, ka pētījuma mērķis ir parādīt problēmas, kurām līdz šim gan ASV, gan Eiropas politiķi nav pievērsuši pietiekamu uzmanību.

“Pirmais solis ir atzīt, ka tas notiek,” uzsvēra Konlija. “Te uz likmes likta mūsu identitāte un mūsu demokrātijas funkcionēšana.”

Pētījuma autori ieteikuši virkni pasākumu Krievijas ietekmes izskaušanai, tostarp pievērst lielāku uzmanību nelikumīgām naudas plūsmām un pārskatīt ASV palīdzības programmas, lielāku vērību pievēršot labas pārvaldības nostiprināšanai un cīņai pret Kremļa ietekmi.

Informācija: BNS