Kredītiestādēm būs jāreaģē uz medijos izskanējušu informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem, paredz šodien valdības komitejā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi noteikumos par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

Tika plānots, ka šī prasība stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī, tomēr valdības komiteja vēl uzdeva vienoties par konkrētu spēkā stāšanās laiku. Komiteja arī vienojās par vadlīniju izstrādi prasību izpildei.

FM atzīmē, ka OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa rekomendācijās Latvijai norādīja uz virkni trūkumu, tostarp uz faktu, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likuma subjekti jeb kredītiestādes nav reaģējušas ar ziņojumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un novēršanas dienestam par masu medijos aprakstītajiem naudas legalizācijas gadījumiem.

Ņemot to vērā, FM papildina neparastu darījumu pazīmju sarakstu, par kurām jāziņo kredītiestādēm, ar jaunu pazīmi, proti, klients vai klienta patiesais labuma guvējs un tā veiktais darījums, par ko kredītiestāde klienta izpētes gaitā konstatējusi publiski pieejamu negatīva rakstura informāciju, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu, vai terorismu.

“Tā rezultātā tiktu izslēgtas OECD norādītās situācijas, kad kredītiestādes nav reaģējušas ar ziņojumiem Kontroles dienestam saistībā ar masu mediju informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem,” atzina FM.

Tāpat ziņojumus par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem turpmāk varēs iesniegt, aizpildot anketu tiešsaistes režīmā vai augšupielādējot “xml” failu, tādējādi samazinot administratīvo slogu ziņojumiem attiecīgajām drošības iestādēm.

Informācija: BNS