Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir pārliecināts, ka augstākās izglītības finansējuma jautājums, par kuru valdība vakar nespēja vienoties, tuvākajā laikā tiks pilnībā atrisināts, to premjers šorīt apgalvoja intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes”.

Valdības vadītājs gan tieši neatbildēja uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka nākamā gada budžetā tiks atrasti augstākās izglītības finansēšanai nepieciešamie papildu 5,5 miljoni eiro.

“Es šodien un rīt [27.oktobrī] tikšos ar studentiem un esmu pilnīgi pārliecināts, ka nav nekādu problēmu – budžeta vietas studentiem būs,” sacīja Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka valdība vakar augstākās izglītības papildu finansējuma jautājumā nevis pieņēma noraidošu lēmumu, bet gan nepieņēma nekādu lēmumu. Kučinskis atkārtoti pauda pārliecību, ka valdība šajā jautājumā atradīs kopīgu valodu. Savukārt vakardienas valdības sēdē notikušo “varbūt varētu norakstīt uz nelielu nesaprašanos,” sacīja premjers, piebilstot, ka “attiecībā uz dokumentiem diskusija ir nepieciešama nedaudz ātrāk nekā pēdējā brīdī”.

Kā ziņots, valdība vakar pēc spraigām diskusijām tomēr nespēja vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits. Līdz ar to lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām.

Lai gan lēmuma pieņemšana tika atlikta, diskusijas par šo jautājumu bija visai emocionālas.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aicināja kolēģus saprast, ka ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu.

Patlaban ministrija esot izvēles priekšā – nepalielināt atalgojumu vai samazināt budžeta vietu skaitu.

Šadurskis uzsvēra, ka gadījumā, ja tiks samazināts budžeta studiju vietu skaits, tiks dots negatīvs signāls par stabilitāti Latvijā, kas studentiem var likt pamest valsti un studēt ārvalstīs. Viņš vaicāja, kādu atbildi sniegt studentiem. Uz to Ministru prezidents atbildēja, lai saka, ka jāstudē Latvijā un situācija ir stabila.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) minēja, ka resursus, protams, var atrast, tomēr tas nozīmē finansējuma atņemšanu citām nozarēm – veselības nozares reformai, policistu algām, kā arī izglītības reformai kopumā.

Ministru prezidents aicināja saprast, ka patlaban nav iespējams atvērt budžetu un paredzēt finansējumu. Tikmēr studenti ir neapmierināti ar šādām valdības diskusijām un turpina gatavošanos protesta akcijām.

Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pašreizējā līmenī, 2017. gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018. gadā – 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 7,36 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrija vēlējās, lai jautājums par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu darba samaksas modeļa nodrošināšanai 2018. gadā un turpmāk tiktu lemts likumprojekta “Par valsts budžetu 2018. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju jaunajām politikas iniciatīvām.

Info: BNS

Foto: pixabay