Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savu piedāvājumu tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem, nišas produktiem, secināts auditorkompānijas “KPMG Baltics” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras veiktajā pētījumā par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu “Latvija kā Ķīnas biznesa partneris”.

KPMG pārstāvis Edgars Voļskis stāsta, ka Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Viņa ieskatā ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai.

“Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju,” atzina Voļskis.

Pētījuma dalībnieki kā lielu izaicinājumu Latvijas uzņēmumiem, sākot darbību Ķīnā, min loģistiku un regulāru produkcijas piegādes nodrošināšanu par spīti lielajam attālumam. Latvijas uzņēmumiem, kas ir salīdzinoši nelieli, ienākot tik lielā tirgū kā Ķīna, ir jābūt gataviem arī nozīmīgām sākuma investīcijām mārketingā un produkta izplatīšanā, kas gan negarantē produkta veiksmi tirgū. Pētījuma autori norāda, ka jābūt pacietīgiem un jārēķinās arī ar to, ka iekļūšana Ķīnas tirgū var prasīt līdz pat diviem gadiem, tāpēc ir svarīgi uz vietas atrast uzticamu sadarbības partneri, kurš varētu palīdzēt nokārtot visas nepieciešamās formalitātes. Būtisks izaicinājums ir arī zemā Latvijas atpazīstamība Ķīnā – lielākā daļa ķīniešu zina par Latviju ļoti maz vai nezina vispār neko.

“Jārēķinās ar to, ka Latvija ķīniešu biznesa skatījumā primāri ir nevis galapunkts, bet gan ar labu potenciālu apveltīts placdarms Ķīnas precēm ceļā uz blakus esošajiem Ziemeļvalstu un NVS tirgiem. Potenciālo Ķīnas investoru skatījumā Latvijas stiprā puse ir valsts ģeogrāfija: izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ar atbilstošu infrastruktūru – ostām, dzelzceļu un reģionā lielāko lidostu. Tāpēc par Latvijas pamatpiedāvājumu Ķīnai ir jābūt loģistikai: preču saņemšanai, šķirošanai, iesaiņošanai un tālākai transportēšanai – uz Ziemeļeiropas un NVS valstīm. Loģistikas centri varētu tikt veidoti Rēzeknē, Daugavpilī vai Krustpilī. Liels potenciāls ir arī loģistikas centra izveidošanai pie Salaspils, kas būtu jāveido ciešā sasaistē ar “Rail Baltica” projektu. Ekonomiski izdevīga būtu arī Baltijas mēroga biznesa centra veidošana Rīgā. Pētījuma dalībnieki gan atzīst, ka šobrīd būtisks šķērslis plašākai sadarbībai ir lielāka mēroga projektu trūkums, kas varētu būt interesanti Ķīnas investoriem,” norāda Voļskis.

Latvijā jau strādājošie ķīnieši kā lielākos biznesa sākšanas plusus Latvijā uzsver labās ostas un ģeogrāfisko novietojumu ar vieglu piekļuvi Skandināvijai un Rietumeiropai, Eiropas Savienības (ES) likumdošanas ievērošanu, Latvijas valdības atbalstu, eiropeiskas kultūras tradīcijas un angļu valodas zināšanas, stabilu sociālo un investīciju vidi, kā arī vietējo dabas resursu pieejamību. Savukārt kā lielākie šķēršļi biznesa sākšanai Latvijā tiek minēts sarežģītais vīzu iegūšanas process, pārāk īss darba vīzas derīguma termiņš, vāji attīstīta rūpniecība un pārāk liels nodokļu slogs.

Pētījuma dalībnieki papildus loģistikas un transporta sektoram kā potenciāli nozīmīgas eksporta sadarbības jomas min izglītību, tūrismu, kā arī piena produktu tirdzniecību, jo Ķīna pati nespēj apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu, kas pēdējos gados ir pieaudzis par 20%. Labs potenciāls ir arī koksnes izstrādājumiem, koncentrējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Kā Latvijas tēlam piemītošās pozitīvās īpašības, kas uzrunā ķīniešus, tiek minēts, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tai ir ļoti kosmopolītiska galvaspilsēta, kurā ikvienam ir viegli iejusties, kā arī ļoti attīstīts internets un telekomunikāciju infrastruktūra.

Pētījumā secināts, ka Latvijai ir iespējams izmantot to, ka Ķīnas uzņēmumi ir ieinteresēti investēt ārvalstīs un Eiropa viņu skatījumā ir viens no pievilcīgākajiem biznesa paplašināšanas un investīciju galamērķiem ar ļoti drošu un stabilu investīciju vidi. Ņemot vērā Rietumeiropas valstu bieži vien noraidošo attieksmi, Ķīna meklē jaunus ceļus Eiropas tirgus apgūšanai. Tas savukārt paver papildu investīciju piesaistes iespējas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, tostarp arī Latvijai. Pēdējo desmit gadu laikā tirdzniecības apjomi starp Ķīnu un ES valstīm ir palielinājušies vairāk nekā 2,6 reizes. Ķīnas un ES valstu ikdienas tirdzniecības apjomi pārsniedz vienu miljardu eiro, un šobrīd tas ir otrais lielākais ekonomiskās sadarbības piemērs pasaulē.

To, ka Latvija var kļūt par ļoti interesantu valsti Ķīnas uzņēmējiem, pierāda kaut vai uzturēšanās atļauju iegūšanas jautājums. Iespēja uz salīdzinoši vienkāršākiem nosacījumiem iegūt ES uzturēšanās atļauju īsā laika posmā nodrošināja unikālu intereses kāpumu par mūsu valsti Ķīnas biznesa aprindās – Latvija kļuva pat par pirmo valsti ES uzturēšanās atļauju iegūšanas jomā. Šo iespēju Ķīnā plaši reklamēja arī atsevišķas Latvijas komercbankas un uzņēmumi.

Pagaidām Latvijā gan ieplūst salīdzinoši maz Ķīnas investīciju, tomēr kopējā tendence ir pozitīva. 2015.gadā Ķīna bija 13.lielākais Latvijas tirdzniecības partneris – savstarpējā tirdzniecība 2015.gadā sasniedza 520 miljonus eiro, kas bija pieaugums par 13,7%. Tomēr tikai 0,04% jeb 5,8 miljoni eiro no tiešajām ārvalstu investīcijām 2015.gadā nāca no Ķīnas, kas salīdzinājumā ar 2014.gadu gan ir pieaugums par 75%.

Latvijas un Ķīnas tirdzniecības attiecībās šobrīd dominē preču imports – 415 miljoni eiro 2015.gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pieaugums par 18%. Savukārt preču eksports pērn palielinājās tikai par 0,4%, sasniedzot 105,9 miljonus eiro. Latvija uz Ķīnu 2015.gadā eksportēja tikai 1% no kopējā preču eksporta, kamēr preču imports no Ķīnas sasniedza 3,3% no kopējā importa. Arī pakalpojumu jomā tirdzniecības bilance ir par labu Ķīnai – 2015.gadā pakalpojumu imports no Ķīnas palielinājās par 6%, sasniedzot 38 miljonus eiro, bet pakalpojumu eksports bija tikai pieci miljoni eiro, kas bija pieaugums par 5%.

Informācija: BNS

Foto: Pixabay.com