Pieaugot bažām par ASV turpmāko politiku klimata izmaiņu jautājumā, desmitiem valstu un valdību vadītāju otrdien plāno uzrunāt delegātus Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) klimata sarunās Marrākešā.

ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps ir izteicies, ka globālā sasilšana ir Ķīnas izdomāta viltība, un solījis pārtraukt ASV dalību ANO Klimata pārmaiņu konferencē (UNFCCC) Parīzē 2015.gada decembrī panāktajā līgumā.

ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns žurnālistiem Marrākešā sacīja, ka ir runājis ar Trampu, paužot pārliecību, ka, stājoties prezidenta amatā, Tramps sapratīs, cik nopietna patiesībā ir situācija, un mainīs savu nostāju.

“Manuprāt, viņš saprot, ka tirgus spēki jau strādā pie šī jautājuma, un mums nepieciešams izmantot šos spēkus planētas un visu šīs planētas sugu labā,” paziņoja Bans.

ASV delegācijas vadītājs Džonatans Peršings arī šonedēļ centās mazināt bažas, uzsverot pašreizējā prezidenta Baraka Obamas apņēmību cīnīties pret klimata izmaiņām. Vienlaikus viņš atzina, ka ar Trampa pārejas posma komandu šis jautājums vēl nav apspriests.

Peršings sacīja, ka viņu nav pārsteigusi Ķīnas apņemšanās ievērot ANO Parīzes klimata vienošanos, jo šis līgums noslēgts, balstoties uz valstu apstākļiem un paredzot darbības, kas ir valstu pašu interesēs.

Daudzu valstu, tostarp Eiropas Savienības delegāti ir pauduši apņēmību turpināt cīņu ar klimata izmaiņām un īstenot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas plānus, kas iekļauti Parīzes līgumā.

Parīzē panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.

“Es esmu stingri pārliecināta, ka Eiropai jāaizpilda plaisas, ko tagad atstāj ASV,” runājot par Trampa ievēlēšanu un iespējamo Savienoto Valstu politiku nākotnē, norādīja Vācijas vides ministre Barbara Hendriksa.

“Mums kā Eiropai jāpanāk cieša sadarbība ar Ķīnu,” paziņoja ministre.

Pēc pieauguma gadsimta pirmajā pusē oglekļa dioksīda emisija pēdējos trīs gadus bijusi salīdzinoši nemainīga, liecina šonedēļ publiskots pētījums. Palēnināšanās lielā mērā skaidrojama ar emisijas samazināšanos Ķīnā un ogļu ieguves samazināšanos ASV.

Tajā pašā laikā izskatās, ka 2016.gads kļūs par karstāko gadu novērojumu vēsturē, un oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā 2015.gadā ir tuvu bīstamai robežai.

Foto: reuters