No Latvijas iedzīvotājiem 91% uzskata, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi. Turklāt Latvijas iedzīvotāji ir apzinīgākie no visām Baltijas valstīm – Lietuvā tā domā 90%, bet Igaunijā – 86% aptaujāto, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Turklāt aug ne vien iedzīvotāju vēlme sākt veidot uzkrājumus, bet arī novirzīt šim mērķim vairāk līdzekļu nekā līdz šim – šogad tā rīkoties nolēmuši 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pretstatā 64% iedzīvotāju 2011.gadā.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa secina, ka Latvijā nostiprinās krāšanas kultūra.

No 2011.gada būtiski uzlabojušās ne vien iedzīvotāju teorētiskās zināšanas par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību, bet arī praktiskā rīcība. Visās trijās Baltijas valstīs pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri daļu no saviem ienākumiem atlicina uzkrājumiem. Visvairāk krājēju ir Igaunijā – 79% -, savukārt Latvijā un Lietuvā – 68%. Tā ir izteikti pozitīva tendence, jo vēl 2014.gadā Latvijā uzkrājumus veidoja vismazākā iedzīvotāju daļa no trīs Baltijas valstīm. Savukārt pirms pieciem gadiem lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nebija nekādu finanšu rezervju.

Lai arī krājēju īpatsvars sabiedrībā palielinās, tomēr uzkrātās summas Latvijā ir mazākās Baltijas valstu vidū. Bankas norēķinu kontos, kas ir izplatītākais krāšanas veids (to izvēlas 39% Latvijas iedzīvotāju), visbiežāk tiek glabāti līdzekļi līdz 1000 eiro apmērā. Krietni retāk un mazākas summas (līdz 300 eiro) iedzīvotāji mēdz uzkrāt arī skaidrā naudā. Par optimālu finanšu rezervi tiek uzskatīts uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā, tādējādi “Swedbank” Finanšu institūts secina, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais “drošības spilvens” joprojām nav pietiekams, lai apgalvotu, ka varam justies droši. Mazāki uzkrājumi likumsakarīgi saistīti ar tiem atvēlēto ikmēneša summu – Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā uzkrājumiem atvēl līdz 5% no saviem ikmēneša ienākumiem.

Bankas norēķinu konta popularitāte salīdzinājumā ar citām uzkrājumu veidošanas iespējām augusi visstraujāk. Savukārt sarežģītākus finanšu instrumentus, piemēram, obligāciju iegādi vai darbības ar finanšu fondiem iedzīvotāji Baltijas valstīs joprojām izmanto salīdzinoši reti.

Uzkrājumi galvenokārt tiek veidoti, lai parūpētos par nebaltām dienām, – šādu atbildi norādījuši 57% Latvijas, 59% Lietuvas un 65% Igaunijas iedzīvotāju. Vērojama tendence arvien vairāk domāt par regulāru naudas atlikšanu, plānojot lielākus pirkumus vai citus izdevumus, – šādi rīkojas 34% iedzīvotāju Latvijā, 33% Igaunijā un 41% Lietuvā.

Kropa pozitīvi vērtē tendenci, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa finanses plāno ilgākā laika periodā un noteiktu mērķu īstenošanai gatavojas jau laikus – šādu plānotāju šogad ir 34% pretstatā 18% 2011.gadā.

Pēdējā piecgadē Latvijas krājēju vidū aizvien populārāka kļuvusi līdzekļu novirzīšana privātam pensijas uzkrājumam (37% šogad pretstatā 21% 2011.gadā). Lai gan audzis krājēju īpatsvars, kuri veic iemaksas privātajos pensiju fondos, tomēr pamatā iedzīvotāji norādījuši, ka rēķinās ar pensiju 2.līmeņa iemaksām. Turklāt vairums Baltijas iedzīvotāju, īpaši Latvijā, atzīst, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir vienīgais veids, kā viņi parūpējušies par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās. Četri no desmit respondentiem visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši droši par saviem pensijas gadiem, atzīstot, ka būs spējīgi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus jau ierastajiem vai arī piemēroties, iztiekot ar mazāku naudas apjomu.

“Swedbank” Finanšu institūta pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Spinter tyrimai” no šā gada septembra līdz oktobrim, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem katrā no Baltijas valstīm.

Saistītās tēmas: FinansesPētījumsSwedbank

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube