Ja cilvēks meklē pajumti Vācijas teritorijā, viņam ir visas tiesības pretendēt uz sociālajiem pabalstiem.  Dažās Vācijas zemēs migrantiem ir tiesības gūt iztikas palīdzību, bet citās vietās viņiem izsniedz kredītkarti. Pēc 15 mēnešiem migrantiem ir tiesības strādāt oficiālā darba vietā.

Izvietot bēgļus nometnē, nodrošināt ar pabalstu, garantēt dzīvesvietu – par to ir atbildīgas Vācijas  Federācijas zemes. Katras zemes valdībai ir jānodrošina migrantu ar visu nepieciešamo. Pabalsta summa ir atkarīga no cilvēka vecuma un viņa ģimenes stāvokļa. Piemēram, Bavārijā vientuļš pieaudzis vīrietis, kurš dzīvo nometnē, saņem 145 eiro mēnesī, bet ģimenes pāris bez bērniem – 131 eiro katrs, bet bērni līdz 6 gadiem saņem 85 eiro, no septiņiem līdz piecpadsmit – 93, bet no piecpadsmit līdz astoņpadsmit – 86 eiro. Un tā ir, tā sacīt, kabatas nauda, jo par komunālajiem pakalpojumiem un ēdienu, kamēr viņi dzīvo nometnē, nevienam nav jāmaksā.

Bēgļi, kuri dzīvo ārpus nometnes un īrē dzīvokļus vai istabas, izņemot iepriekš minēto naudas summu, saņem papildu naudu. Tā, piemēram, vientuļš pieaudzis cilvēks klāt saviem 145 eiro bonusā saņem vēl 219, ar kuriem viņam  vajadzētu pietikt. Kā arī bērniem un jauniešiem ir tiesības saņemt papildu mācību pabalstu, kurā ir iekļauta skolas pusdienu izmaksas, transports un arī mācību piederumi.

2016. gadā vidējais mēneša pabalsts bēgļu ģimenei ar diviem vecākiem un pieciem bērniem var sastādīt 3612 eiro, kā arī viņiem ir tiesības pieprasīt bezdarbnieka pabalstu.

Nav slikti? Ņemot vērā, ka Latvijā bēgļa pabalsts 139 eiro, bet minimālā alga 360 eiro (bruto), kas atkal ir mazāk nekā viena bēgļa pabalsts Vācijā.

 


Foto: wikimedia

Saistītās tēmas: bēgļipabalstsVācija

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube