Jaunievēlētais Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens pirmdien paziņojis, ka vēlas būt prezidents visiem austriešiem, un solījis izdarīt spiedienu uz valdību vairākos jautājumos, tostarp darba tirgus reformēšanā.

Sabiedriskās televīzijas prognozes liecina, ka svētdien notikušajā atkārtotajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā neatkarīgais kandidāts, bijušais “zaļo” līderis Aleksandrs van der Bellens ieguvis 53,3% balsu, bet viņa sāncensis galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidāts Norberts Hofers – 46,7% balsu.

“Šodien nebūs pārspīlēti sacīts, ja teikšu, ka redzam sarkanbaltsarkano – Austrijas karogu – kā cerības un pārmaiņu signālu. Sarkanbaltsarkano signālu no Austrijas visām Eiropas Savienības galvaspilsētām,” paziņoja 72 gadus vecais van der Bellens.

Vēlēšanu oficiālie rezultāti tiks paziņoti vēlāk pirmdien, bet skaidrs, ka van der Bellens ir uzvarējis.

Jau ziņots, ka pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 24.aprīlī, uzvarēja Hofers, pirmo reizi pēckara Austrijas vēsturē izspiežot no cīņas otrajā kārtā abu lielāko tradicionālo partiju – valdošo koalīciju veidojošo Sociāldemokrātu partijas (SPÖ) un konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) – kandidātus.

Taču 22.maijā notikušajā otrajā kārtā ar niecīgu balsu pārsvaru uzvarēja van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.

Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, balsošanas dienas vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas sasniedza rekordlielu skaitu – 700 000.

Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.

FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kuri tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2.jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.

Sākotnēji atkārtotās vēlēšanas bija paredzēts sarīkot 2.oktobrī, taču tās atkal nācās atlikt, jo izrādījās, ka balsošanai neklātienē paredzēto aplokšņu līme ir nekvalitatīva un tās pašas veras vaļā, radot risku, ka vēlēšanu rezultātus atkal varētu apstrīdēt.

Van der Bellens prezidenta amata zvērestu nodos janvārī.

Eiropas Savienības (ES) līderi uz van der Bellena uzvaru reaģējuši ar atvieglojumu.

“Ir iespējams uzvarēt ar proeiropeiskām pozīcijām,” aizvadītajā naktī paziņoja van der Bellens, kurš aicinājis uz vienotāku Eiropas politiku pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās.

Hofers savā priekšvēlēšanu kampaņā lika uzsvaru uz migrācijas un globalizācijas jautājumiem, paziņojot, ka islāmam nav vietas Austrijā.

Austrijas prezidenta loma ir lielākoties ceremoniāla, bet pastāvēja bažas, ka Hofera uzvara varētu dot jaunus stimulu antiistablišmenta spēkiem Francijā, Vācijā un Nīderlandē, kur nākamgad gaidāmas vēlēšanas.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādīja, ka vēlēšanu rezultāti Austrijā ir “laba zīme pret populismu Eiropā”.