Pagaidām neviens vēl īsti nesaprot, ko nozīmēs “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES),  sacīja advokātu biroja “Kļaviņš Ellex” partneris Raimonds Slaidiņš.

Pagaidām ir visai maz sapratnes, kā Lielbritānija atdalīsies no ES un ko tas nozīmē gan Lielbritānijas, gan ES likumdošanai. Arī pati Lielbritānija vēl tikai mēģina saprast, kā rīkoties, sacīja advokāts.

Vaicāts, vai jūtama britu uzņēmumu interese par darbības pārcelšanu uz ES teritoriju, Slaidiņš atzina, ka līdz šim liela aktivitāte nav bijusi, bet nesen advokātu birojs “Kļaviņš Ellex” saņēmis pieprasījums no kādas lielas finanšu institūcijas, kura visā Eiropā pasūtījusi pētījumu par to, kā tās darbību dažādās Eiropas vietās ietekmēs “Brexit”. Šādi pasūtījumi sāks parādīties arvien biežāk, domā advokātu biroja partneris.

Slaidiņš uzskata, ka Latvijai ir vērts uzrunāt Lielbritānijas uzņēmējus par investīciju iespējām, turklāt tas jau nedaudz notiek – Londonā bijusi Latvijas finanšu ministre, lai uzrunātu finansistus. “Protams, Latvija nebūs tas lielais finanšu centrs, uz kurieni tagad pārcelsies visa Londonas Sitija, bet kaut ko mēs varam piedāvāt, jo finanšu sektors ir tā nozare, kura pašlaik ir salīdzinoši sakārtota,” sacīja eksperts. Viņaprāt, Latvijai jādomā par nišas spēlētājiem vai lielu banku specifiskām operācijām, piemēram, pakalpojumu centriem, jo lielas finanšu iestādes skatīsies uz Parīzi vai Frankfurti, kur atrodas arī citi līdzīgi spēlētāji. Taču jebkurā gadījumā šādu uzņēmumu piesaistē ļoti svarīgs ir Latvijas darbaspēks un tā izglītība, uzsvēra eksperts.

“Kļaviņš Ellex” partneris rosina Latvijas uzņēmumus, kuri darbojas Lielbritānijas tirgū, sākt pārlasīt līgumus, kas noslēgti ar partneriem Anglijā. “Prasti līgumos ir paredzēts, kas notiek ārkārtas jeb “force majeure” gadījumos. Tāpat līgumos parasti paredzēts, kas notiek, ja būtiski mainās situācija. Man gan nešķiet, ka “Brexit” varētu klasificēt kā “force majeure” gadījumu, bet kā būtiskas situācijas izmaiņas tas gan būtu klasificējams. Iespējams, vēl ir par agru mainīt līgumus, bet nebūtu slikti par šo jautājumu sākt domāt un pārrunāt ar saviem sadarbības partneriem,” mudināja Slaidiņš.

Kā ziņots, Lielbritānija šovasar nobalsoja par izstāšanos no ES. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja vēlas līdz nākamā gada marta beigām iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, sākot divus gadus ilgu izstāšanās procesu no ES.

Foto: pixabay