Nākamajā gadā pasaulē būs vērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, informēja Latvijas Astronomijas biedrībā (LAB).
LAB skaidroja, ka 2017. gads astronomisko novērojumu ziņā būs gana saistošs, sniedzot iespējas novērot divus Saules un divus Mēness aptumsumus, Venēras un Jupitera satuvošanos, kā arī naktis, kurās Mēness aizklās spožas zvaigznes.
Lai novērotu pilnu Saules aptumsumu, kas notiks 21. augustā, gan būs jāmēro ceļš uz ASV, Klusā okeāna austrumiem vai Atlantijas okeānu. Toties Latvijā būs novērojami abi 2017. gadā gaidāmie Mēness aptumsumi – gan pusēnas Mēness aptumsums 11. februārī, gan daļējs Mēness aptumsums 7. augustā. Vēl viens aptumsums – gredzenveida Saules aptumsums – 26. februārī būs novērojams Klusā okeāna dienvidaustrumos, Čīles dienvidos, Argentīnas dienvidos, Atlantijas okeānā, Angolā, Zambijā un Kongo.
Pusēnas Mēness aptumsums Latvijā būs novērojams 11. februāra naktī no plkst. 0.34 līdz plkst. 4.53. Jāņem gan vērā, ka pat pusēnas Mēness aptumsuma maksimumā plkst. 2.44 būs grūti pamanīt, ka Mēness spožums ir tikai nedaudz mazāks par ierasto pilnmēness spožumu. Savukārt 7. augustā daļējā Mēness aptumsuma maksimālā fāze (0,246) būs novērojama brīdī, kad vēl daudzviet Latvijā nebūs norietējusi Saule, bet Mēness būs tikko uzlecis. Daļējais aptumsums ilgs līdz plkst. 22.18.
2017. gadā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros marta beigās un aprīļa sākumā, bet ap janvāra vidu, janvāra otrajā pusē un ap septembra vidu tas būs novērojams rīta stundās. Venērai no gada sākuma līdz 20. martam būs vakara redzamības periods, bet no jūlija līdz novembra vidum tā būs redzama rītos. Marss no janvāra līdz maija vidum būs redzams vakaros, bet no septembra vidus līdz gada beigām – rītos.
Jupiters janvārī būs novērojams nakts otrajā pusē, februārī, martā aprīlī, un maija pirmajā pusē tas būs redzams praktiski visu nakti, bet maija otrajā pusē un jūnijā – nakts pirmajā pusē. Līdz jūlija beigām Jupiters būs novērojams vakaros, bet ap novembra vidu sāksies planētas rīta redzamības periods, kas līdz gada beigām kļūs aizvien garāks. Saturns janvārī, februārī un martā būs novērojams rīta stundās, aprīlī un maija pirmajā pusē – nakts otrajā pusē, maija otrajā pusē un jūnijā – visu nakti, no jūlija līdz oktobrim – nakts pirmajā pusē un vakaros.
2017. gadā interesantākā planētu vizuālā satuvošanās (konjunkcija) būs novērojama 13. novembrī, kad neilgi pirms saullēkta attālums starp Venēru un Jupiteru debesīs būs mazāks par Mēness redzamo diametru (abas planētas šķirs 0,3 grādi).
Tāpat nākamajā gadā Latvijā divas reizes būs iespējams novērot, kā Mēness aizklāj un atklāj Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebaranu. Aizklāšana un atklāšana būs redzama 6. novembra un 31. decembra naktī. Savukārt 8. decembrī drīz pēc lēkta Mēness atklās Lauvas Zvaigznāja spožāko zvaigzni Regulu.
2017. gadā, kā ierasts, būs novērojamas trīs aktīvākās meteoru plūsmas – Kvadrantīdas, Perseīdas un Geminīdas. To aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 3. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī.
Foto: pexels
