Pirms vairāk nekā 50 gadiem kāds vīrs vārdā Eižens Finks visai skarbi izteicās par turpmāko Latvijas nākotni, kāda to sagaida īsākā vai garākā laika periodā. Ļoti daudzi viņu uzskatīja par gaišreģi un nākotnes pareģotāju, kurš slēpās aiz tik vienkāršas profesijas kā fotogrāfs.

Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas krievu avīze publicēja “jaunākās ziņas” par viņu kā par šarlatānu, kas manipulēja ar cilvēkiem. Taču savas spējas viņš pierādīja un cilvēka uzticību sāka iegūt pēc dažiem ļoti precīziem pareģojumiem, piemēram, Čakstes un Meirovica nāves apstākļu paredzēšanas. Tas liek domāt, ka vīra runas nav bijušas vien tukša runāšana. Arī par mūsu valsts likteni un nākotni viņam bija kas sakāms.

“Latvijā atkal plivinās sarkanbaltsarkano karogu, bet pie varas būs komunisti. Tā būs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautas, bet krievu interesēs. Daudz runās par brīvību un neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Būs viss tas pats sliktais pret latviešiem. Komunisti padara latviešus plikus un nabagus. Paši viņi savāks lielas vērtības. Tās iegūs krievi un žīdi. Tās nebūs godīgā ceļā iegūtas vērtības. Tad – es nevaru pateikt, kā tas iznāks – bet viņi būs spiesti atdot visu atpakaļ latviešiem. Būs milzīgs kapitālistiskās pasaules spiediens – krievi un visi svešie dabūs braukt prom.” Tādi bija gaišreģa vārdi neilgi pirms viņa nāves, 1958. gadā.

Cik tuvu tas ir patiesībai un to, kurā no vīra teiktajām epizodēm mūsu valsts atrodas šobrīd, mēs varam tikai minēt un sekot savai nojautai, secinājumiem par šo tēmu.