Neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, kopumā 2016.gadu var raksturot ar vārdu “sadarbība”, aģentūrai BNS atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Lai gan LDDK uzskata, ka strauji pēdējā brīža lēmumi budžeta un nodokļu jautājumos nav labā prakse, vēlamies vienlaikus uzsvērt, ka ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdību ir izveidojies aktīvs, abpusēji ieinteresēts un uz rezultātu vērsts dialogs,” uzsvēra Meņģelsone.

LDDK vadītāja stāstīja, ka šā gada sākumā darbu sāka Kučinska vadītais Ministru kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts turklāt Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

LDDK ieskatā, viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos. “Pati pievienošanās vien nedos gaidītos rezultātus valsts tautsaimniecības attīstībai, ja netiks savlaicīgi pabeigta OECD rekomendāciju ieviešana un notiks vilcināšanās ar atbildīgu un drosmīgu lēmumu pieņemšanu,” uzsvēra Meņģelsone.

Lai paustu kopīgu redzējumu uz darāmajiem darbiem, sadarbības un sociālā dialoga principiem, LDDK kā viens no valdības sociālajiem partneriem 9.augustā parakstīja vienošanos ar Ministru prezidentu, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Zinātņu akadēmiju par priekšnoteikumiem, kas nepieciešami tautsaimniecības attīstībai. Tas viesa optimismu un radīja priekšnoteikumus nepieciešamo reformu īstenošanai, lai mainītu nelabvēlīgo emigrācijas tendenci, straujāk kāpinot iekšzemes kopproduktu un uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī paaugstinot iedzīvotāju drošību.

“Atliekot vai izvairoties no nepieciešamajām reformām, Latvija riskē arī turpmāk būt par valsti, kur iedzīvotāju dzīves līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, no kuras cilvēki brauc prom labākas dzīves meklējumos, kur valstij katastrofāli trūkst naudas izglītībai, valsts drošībai, veselības aprūpei, transporta infrastruktūrai un citām neatliekamām vajadzībām,” norādīja LDDK ģenerāldirektore.

Vienam no vienošanās punktiem plānots pievērsties jau nākamgad, vidēja termiņa nodokļu politikas izveides kontekstā – solidaritātes nodokļa pārskatīšana, jo jau šī gada dati parādīja, kādas sekas ir radījusi solidaritātes nodokļa ieviešana.

“Sasteigta, neizvērtēta solidaritātes nodokļa ieviešana ir mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību un radījusi zaudējumus valsts budžetā. Dati par šī nodokļa iekasēšanu astoņos mēnešos liecina – lai gan kopumā solidaritātes nodoklis ir ienesis papildu līdzekļus budžetā, kopumā lielo algu saņēmēju skaits ir samazinājies un līdz ar to ilgākā laika periodā ietekme uz budžetu būs negatīva. Kopumā tas neveicina izaugsmi un nodokļu sistēmu padara arvien neizdevīgāku vidējiem un lielajiem nodokļu maksātājiem,” uzsvēra Meņģelsone. LDDK turpinās strādāt pie tā, lai šis jautājums tiktu risināts vidēja termiņa nodokļu politikas veidošanas ietvaros.

Viens no LDDK uzdevumiem bija darbs pie tā, lai uzlabotu rādītājus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas novērtējuma “Doing Business” reitingā, un rudenī klajā nākušie dati liecina, ka šis mērķis ir sasniegts un Latvijai izdevies pakāpties uz 14.vietu 189 valstu vērtējumā. Tiesa, tik labi nav veicies Globālās konkurētspējas ziņojumā, kur ne tikai nav panākts uzlabojums, bet pat esam noslīdējuši reitingā zemāk līdz 49.vietai.

“Latvijas novērtējums ir būtiski zemāks pozīcijās, kas saistītas ar valsts pārvaldes birokrātiju, valsts infrastruktūras attīstību, veselības aprūpi un izglītības politiku, Latvijas nodokļu likmēm un to regulējumu, kā arī darba tirgus efektivitāti. Līdz ar to kopējais Latvijas konkurētspējas novērtējums, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir par piecām vietām zemāks,” skaidroja Meņģelsone.

Tāpat kā vienu no pozitīvajiem 2016.gada sasniegumiem LDDK min Saeimas lēmums par grozījumiem Maksātnespējas likumā. Jaunais regulējums ir tikai viens no pirmajiem pasākumiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu un uzņēmēji sagaida, ka darbs pie tā tiks turpināts, lai Latvijā veidotu tiesisku un investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi.

Saistītās tēmas: LDDKMāris Kučinskis.Sabiedrība

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube