Turcijas parlaments pirmdien sāka debates par pretrunīgi vērtēto jaunās konstitūcijas projektu, kas paredz prezidenta pilnvaru ievērojamu paplašināšanu un valsts pārveidošanu par prezidentālu republiku.

Sagaidāms, ka jaunā konstitūcija, kurai jānomaina pēc 1980.gada militārā apvērsuma izstrādātais pamatlikums, tiks nodota apstiprināšanai referendumā jau šī gada pavasarī.

Ieceres oponenti norāda, ka jaunās konstitūcijas mērķis ir vēl vairāk nostiprināt jau tā autoritāro prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana varu.

Taču Erdoana savulaik uz aizliegtās islāmisatu kustības bāzes dibinātā valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) apgalvo, ka prezidentālā sistēma nodrošinās stabilu un efektīvu valdību.

Debates par 18 jaunajiem konstitūcijas pantiem parlamentā sākās pēc tam, kad pamatlikuma grozījumu projekts tika apstiprināts komisijās, un paredzēts, ka likumprojekts tiks izskatīts divos lasījumos, kas varētu aizņemt 13 līdz 15 dienas.

Pirms debašu sākuma pie parlamenta ēkas Ankarā pulcējās neliela grupa protestētāju, taču policija, pielietojot piparu gāzi, demonstrantus drīz vien izklīdināja.

Lai konstitūcijas grozījumus apstiprinātu parlamentā, nepieciešamas vismaz 367 no 550 parlamenta deputātu balsīm, taču, lai tos nodotu apstiprināšanai referendumā, pietiek ar 330 likumdevēju balsīm. AKP parlamentā ir 317 vietas, bet atbalstu grozījumiem paudusi arī opozīcijā esošā galēji labējā Nacionālās kustības partija (MHP), kurai parlamentā ir 39 mandāti.

Pēc likumprojekta apstiprināšanas parlamentā, 60 dienu laikā jāorganizē referendums, un tas ļauj domāt, ka tautas nobalsošana varētu notikt jau marta beigās vai aprīļa sākumā.

Lai gan valdībai labvēlīgi noskaņotā prese prognozē, ka AKP referendumā gūs pārliecinošu uzvaru, neatkarīgie komentētāji izrāda lielāku piesardzību.

Pret jauno konstitūciju kategoriski iestājas lielākā opozīcijas partija CHP (Republikāniskā Tautas partija), kuras līderis Bilents Tezdžans norādījis, ka tā atdos “varu pilij”, kas pirms gadsimta tika atņemta osmaņu sultānam.

“Tā būs visu mūsu republikas sasniegumu iznīcināšana,” uzsvēra Tezdžans, piebilstot, ka konstitūcijas grozīšana pavērs ceļu uz “viena cilvēka diktatūru”.

Savukārt AKP pārstāvis Halis Firats, kas pats piedalījies likumprojekta izstrādē, norādīja, ka jaunā konstitūcija skaidri definēšot valdības un prezidenta pilnvaras.

“Tiks sasniegta stabilitāte. Lēmumu pieņemšana būs ātra,” uzsvēra Firats.

Konstitūcijas grozījumi arī paredz, ka prezidentam vairs nebūs jāsarauj saikne ar savu politisko partiju, kā to vēl nācās darīt Erdoanam, formāli izstājoties no AKP. Tas gan viņam arī līdz šim nav liedzis atklāti paust AKP atbalstu vēlēšanu kampaņās, kā arī nodarboties ar faktisku partijas un tās veidotās valdības vadīšanu.

Jaunā konstitūcija paredz arī viceprezidentu institūcijas ieviešanu un premjerministra amata likvidāciju.

Līdz ar premjera amatu paredzēts likvidēt kabinetu, to aizstājot ar prezidenta ieceltiem ministriem, kurus viņš arī būs tiesīgs vienpersoniski atlaist.

Grozījumu projekts nosaka, ka prezidents tiks ievēlēts uz piecu gadu termiņu un šo amatu viena persona varēs ieņemt tikai divus pilnvaru termiņus.

Ja pašreizējais Erdoana prezidentūras termiņš netiek skaitīts, tad jaunā konstitūcija ļaus viņam valsts galvas krēslu ieņemt līdz 2029.gadam, jo nākamās prezidenta vēlēšanas gaidāmas 2019.gadā.

Arī parlamenta vēlēšanas paredzēts rīkot ik pēc pieciem gadiem, nevis pēc četriem, kā tas ir tagad, un tās notiks vienā dienā ar prezidenta vēlēšanām. Abas vēlēšanas saskaņā ar jaunajiem noteikumiem paredzēts rīkot 2019.gada 3.novembrī.

Foto: pixabay