Pie varas esošie Francijas sociālisti, kurus nomoka iekšējās nesaskaņas un rekordzemie reitingi, šodien rīko priekšvēlēšanas, lai izraudzītu savu kandidātu aprīlī paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

Starp septiņiem kandidātiem vadošās pozīcijas ir bijušajam premjerministram Manuelam Valsam, kas gan drošības, gan ekonomikas jautājumos izrādījis sociālistiem neierastu stingrību un beidzot panācis nepopulāro darba tirgus reformu īstenošanu.

Uz otro vietu pretendē divi kandidāti, kas pārstāv partijas kreiso flangu – protekcionisma aizstāvis Arno Montebūrs un Benuā Amo, kas iestājas par vispārēja minimālā ienākuma ieviešanu.

Tomēr, lai kurš no kandidātiem arī gūtu uzvaru 29.janvārī paredzētajā priekšvēlēšanu otrajā kārtā, viņam ir maz izredžu uz panākumiem pašās prezidenta vēlēšanās, kuru pirmā kārta gaidāma 23.aprīlī.

Aptaujas liecina, ka patiesā sacensība norisināsies starp konservatīvo kandidātu Fransuā Fijonu, galēji labējās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu un bijušo ekonomikas ministru sociālistu valdībā Emanuelu Makronu, kurš startē kā neatkarīgais kandidāts.

Makrons, kurš politikā iesaistījies relatīvi nesen, pērn pameta valdību, lai dibinātu pats savu centrisko kustību “En Marche!” (“Uz priekšu”), un tagad viņš saviem bijušajiem kolēģiem sācis atņemt jau tā vājo atbalstu.

Saskaņā ar ceturtdien publiskotajiem aptaujas rezultātiem 39 gadus vecais Makrons pirmajā vēlēšanu kārtā var cerēt uz 17 līdz 21% balsu.

Daži smagsvari sociālistu rindās jau ļāvuši noprast, ka varētu sniegt atbalstu tieši viņam, nevis pašu partijas izraudzītajam kandidātam, jo Makronam cīņā ar Lepēnu varētu būt lielākas izredzes.

Tomēr ceturtdienas televīzijas debašu laikā gan Valss, gan Montebūrs, gan Amo noraidīja iespēju, ka varētu atsaukt savu kandidatūru, lai atbalstītu Makronu.

“Viņš ir Tonijs Blērs pirms 20 gadiem,” izteicās Amo, kamēr Montebūrs izteicās, ka viņa bijušā kolēģa priekšlikumi esot “neskaidri”.

Arī pats Makrons izslēdzis jebkāda “pakta” iespējamību ar sociālistiem, ceturtdien paziņojot, ka viņa kustība jūnijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām izvirzīs pati savus kandidātus.

Kreiso elektorātu vēl vairāk sašķeļ komunistu atbalstītais ekstrēmists Žans Liks Melanšons, kura atbalstītāju skaits arī sasniedz divciparu skaitli.

Tomēr šobrīd visticamākā ir iespēja, ka vēlēšanu otrajā kārtā sastapsies Fijons un Lepēna.

Tādējādi interese par sociālistu priekšvēlēšanu iznākumu ir maza.

Arī pašiem sociālistiem daudz nozīmīgāka šķiet prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā viņiem nāksies cīnīties par nozīmīgākās partijas statusa saglabāšanu politiskā spektra kreisajā flangā, ko sociālisti atkaroja komunistiem 1978.gadā.

Foto: Reuters/Vincent Kessler