Katrā cieņas vērtā pilsētā dzīvo baloži, kurus nevar nepamanīt: skraidoši, urkšķoši un lidojoši, viņi jau sen ir kļuvuši par pilnvērtīgiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču, vai tu vari atminēties, kad pēdējo reizi redzēji baloža mazuli? Mirklīti, vai es viņu vispār esmu kādreiz redzējis? Kur šie putni slēpj savus bērnus? Taču esiet droši, viņi eksistē!

Kā izrādās, šai mistiskajai mīklai ir loģiskas skaidrojums: viss saistīts ar ligzdas atrašanās vietu. Šie putni ir pieraduši dzīvot starp cilvēkiem, taču savus mazuļus rādīt nesteidzas un ģimenes audzināšanas vietu izvēlas ļoti rūpīgi: pamestas mājas un ēkas, jumti, vietas zem tiltiem.

pigeonwriter.com

Turklāt ticiet vai nē, bet šie apnicīgie putni, kuri, šķiet, ir visur, ir ļoti stingri vecāki: viņi neļauj pamest ligzdu mazuļiem, kamēr tie nekļūst 40 dienas veci. Ar šo laiku pilnīgi pietiek, lai mazais cālēns izaug un līdzinās pieaugušam putnam.

Interesanti ir tas, ka tiklīdz balodis pamet ligzdu, viņš automātiski pamet māti. Ignorējot visas rūpes, jaunie putni ātri pielāgojas nepazīstamajam pulkam.