Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo periodu varētu būt audzis par 1,5-2,2%, aģentūrai BNS prognozēja banku analītiķi.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS prognozēja, ka 2016.gada ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsme būs atdzīvojusies līdz 0,8% ceturkšņa laikā un 1,5% gada laikā.

“Izaugsme trešā ceturkšņa laikā bija ļoti vāja, taču oktobra un novembra dati uzrādīja cerīgākas tendences, jo īpaši rūpniecībā. Aktivitātes kāpums bija vērojams arī mazumtirdzniecībā. Tāpat labiem rādītājiem jābūt pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā ar tūrismu saistītajās. Protams, būtiska negatīva tendence būs vērojama būvniecībā,” teica Gašpuitis.

“Swedbank” jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai BNS sacīja, ka 2016.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP varētu būt audzis par 0,9%, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, ekonomika varētu būt augusi 2,1% apmērā. Tas nozīmē, ka 2016.gadā kopumā Latvijas IKP palielinājies par 1,6%.

“Līdz šim pieejamā statistika liecina, ka ceturtajam ceturksnim jābūt gana labam,” teica Vildava.

Viņa atzīmēja, ka tostarp ļoti labi rezultāti 2016.gada oktobrī un novembrī salīdzinājumā ar attiecīgajiem mēnešiem gadu iepriekš bija apstrādes rūpniecībā un enerģētikā. Tam jāatspoguļojas arī šo nozaru pievienotajā vērtībā, proti, pērnā gada ceturtajā ceturksnī to pozitīvajai ietekmei jāpalielinās.

Tāpat Vildava piebilda, ka arī mazumtirdzniecība novembrī uzrādījusi pārsteidzoši labus rezultātus. “Ja decembrī mazumtirdzniecība galīgi nesašļuks, pievienotā vērtība tirdzniecības nozarē varētu pieaugt,” sacīja “Swedbank” jaunākā ekonomiste.

Viņa norādīja, ka pērn ceturtajā ceturksnī arī transporta nozarē pievienotā vērtība, iespējams, augusi pēc krituma trešajā ceturksnī. “To varētu būt ietekmējis tas, ka dzelzceļniekiem 2016.gada nobeigums nebija peļams, jo pieaudzis pārvadāto ogļu kravu apmērs,” teica Vildava.

Savukārt būvniecībā, pēc viņas teiktā, joprojām redzēsim kritumu.

“Tendences joprojām līdzīgas kā iepriekš – IKP izaugsmi virzīs patēriņš un eksports, un skats uz ekonomiku kopumā ceturtajā ceturksnī ir uzlabojies,” rezumēja “Swedbank” jaunākā ekonomiste.

Savukārt “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS prognozēja, ka Latvijas IKP pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada ceturto ceturksni varētu būt audzis par 2,2%.

Tostarp viņš norādīja, ka apstrādes rūpniecība bija ļoti spēcīga, ar lielāko devumu pieaugumā, savukārt cita rūpniecība, kas ietver enerģētiku, ieguves rūpniecību un komunālos pakalpojumus, augusi vēl straujāk, bet tās daļa ekonomikā ir mazāka. Arī tirdzniecība bijusi mērenos plusos – apmēram 3%, kas ir līdzīgi kā gadā kopumā. Tāpat transportā salīdzinājumā ar trešo ceturksni varētu būt bijusi laba izaugsme, taču gada laikā tā bijusi tuvu nullei, jo bāzes efekts ir samērā neizdevīgs.

Strautiņš arī minēja, ka būvniecībai ceturtais ceturksnis varētu būt bijis labāks nekā trīs iepriekšējie ceturkšņi, savukārt gada laikā, visticamāk, bijuši mīnusi. “Taču var gadīties brīnumi, ja pēkšņi atrodas pazudušie otrajā un trešajā ceturksnī šķietami lielos apmēros veiktie ceļu būvniecības darbi. Latvijā ir brīva ekonomika brīvā valstī, neviens tai nevar aizliegt nedaudz “pārvietoties” pa ceturkšņiem,” viņš piebilda.

Centrālā statistikas pārvalde ceturtā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos pirmdien, 30.janvārī.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP 2016.gada deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 1,4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu. 2016.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP pieauga par 0,3% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem. Savukārt 2016.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājās par 0,2%.