Puse Latvijas iedzīvotāju parūpēsies par tuviniekiem, pirms pievērsīsies rūpēm par sevi, liecina Latvijas farmācijas kompānijas “Grindeks” un pētījumu kompānijas “GfK Baltic” iedzīvotāju veselības paradumu aptauja.

Turklāt 14% aptaujāto norādījuši, ka rūpes par sevi ir egoisms un, gādājot par sevi, jūt vainas apziņu. “Rezultātā ikdienas steigā nereti sev pievēršamies novēloti – katrs trešais sāk ārstēties tikai tad, kad saslimšana vairs neļauj veikt ikdienas pienākumus vai pēc apkārtējo spiediena,” skaidroja “Gfk Baltic” vadītāja Māra Tauriņa.

Gastroenetrologs profesors Anatolijs Danilāns arī norādīja, ka mūsdienās bieži smagas saslimšanas tiek diagnosticētas vēlu, jo cilvēks pie ārsta vērsies novēloti. “Tāpat daudzas kaites rodas pārdegšanas un sevis nesaudzēšanas dēļ. Tiklīdz parādās kādas sūdzības, ir jāvēršas pie speciālista. Tāpat nedrīkst baidīties no ārsta – pacients ir aktīvs ārstēšanās procesa dalībnieks, kas atklāti runā un droši uzdod jautājumus, kā arī ikdienā rūpējas par sabalansētu uzturu un aktīvu dzīvesveidu,” uzsvēra Danilāns.

Rūpju trūkumu par sevi pierāda arī aptaujāto vērtējums par to, ko visvairāk mīl – lielākā daļa respondentu atzinuši, ka lielāka mīlestība tiem ir pret savu ģimeni, pēc kā vienlīdzīgās pozīcijās ierindojas mīlestība pret sevi un draugiem un kam seko aptuveni vienlīdz liela mīlestība pret saviem mājdzīvniekiem un mājokli. Vīriešu vidū ievērojama tendence, ka tiem nauda ir svarīgāka par mīlestību pret sevi.

Lai arī aptaujā secināts, ka 94% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka paši ir atbildīgi par savu veselību, iegūtie dati par iedzīvotāju paradumiem par to neliecina – 65% aptaujāto norādījuši, ka raduši ēdienam papildus pievienot sāli to pat sākotnēji nepagaršojot, 49% respondentu atzīst, ka tiem ir liekais svars jeb aptaukošanās, savukārt 21% atzinuši, ka gadās pārēsties vairākas reizes nedēļā.

Turklāt aptaujas rezultāti liecina, ka 90% Latvijas iedzīvotāju lieto alkoholu, no kuriem 27% to dara vismaz reizi dienā, savukārt 37% respondentu smēķē, no kuriem 22% to dara vismaz reizi dienā.

Turpretī, vērtējot savu ik rīta pašsajūtu, 42% par to nedomā, savukārt 17% neraugās ar sajūsmu uz gaidāmo dienu un tikai 10% respondentu katru rītu mostas ar prieku par gaidāmo dienu.

Aptaujā noskaidrots, ka katrs ceturtais vēlas mainīt ēšanas paradumus vai piekopt aktīvāku dzīvesveidu, katrs piektais – atmest smēķēšanu, turpretī citiem ir vēlme uzlabot miega ieradumus, nelietot alkoholu un vairāk atpūsties.

“Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos Egils Einārs Jurševics norādīja, ka spēju pārvarēt neveselīgus paradumus nosaka vairāki būtiski principi. “Ikviena paraduma maiņai ir svarīgi vairāki soļi – apzināties problēmu, rast motivāciju un sev piemērotāko risinājumu, turklāt tādu, kas pašam patīk, jo tas palīdzēs nepadoties un mainīt dzīvesveidu ilgtermiņā,” sacīja Jurševics.

Savukārt Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers pastāstīja, ka cilvēkiem sasniegt izvirzītos mērķus traucē to tuvredzība lēmumu pieņemšanā, tādēļ ir nepieciešams radīt ārējus ierobežojumus, piemēram, izmest visus lielos šķīvjus un ēst no mazākiem, ja ir vēlme atbrīvoties no liekā svara vai arī publiski paziņot par savu mērķi citiem, lai rastos atbildība gadījumā, ja mērķis netiek sasniegts.

“GfK Baltic” Latvijas interneta lietotāju pētījumu veica 2016. gada oktobrī, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 16 līdz 65 gadiem.

Saistītās tēmas: AptaujaRūpesTuvinieki

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube