Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē un citās šīs valsts pilsētās piektdien ceturto vakaru pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības izdotu ārkārtas dekrētu, ar kuru dekriminalizēti vairāki korupcijas noziegumi.

Desmitiem tūkstoši demonstrantu dažādā vecumā izgāja ielās, vicinot milzīgus valsts karogus un par šo dekrētu atbildīgo politiķu lelles.

Politiskā krīze padziļinājās, kad divi svarīgi valdības sabiedrotie piektdien paziņoja, ka trešdienas rītā pieņemtais ārkārtas dekrēts bez parlamenta piekrišanas nav konstitucionāls.

Pat ietekmīgā Rumānijas pareizticīgo baznīca kritizēja šo dekrētu, kas ļauj vairākiem korumpētiem politiķiem paglābties no soda.

Tiesībsargs Viktors Čorbja, kurš iepriekš atbalstīja šo dekrētu, piektdien mainīja savu nostāju un sacīja, ka viņš paziņos Konstitucionālajai tiesai, ka šis dekrēts “nav attaisnojams”. Čorbja teica, ka šis dekrēts rada risku padarīt “gandrīz visu valsts administrāciju krimināltiesībām nesasniedzamu”.

Valdību piektdien kritizēja arī parlamentā pārstāvētā partija Demokrātisko ungāru savienība, kas oficiāli atbalsta valdību, paziņojot, ka krimināltiesības ir maināmas nevis ar ārkārtas dekrētiem, bet ar parlamenta debatēm.

Pareizticīgo baznīca, kurai pieder vairāk nekā 85% Rumānijas pilsoņu, paziņoja, ka cīņai pret korupciju jāturpinās un ir jānosaka sankcijas pret tiem, kas atzīti par vainīgiem.

“Laupīšana un zagšana morāli un materiāli degradē sabiedrību,” teikts baznīcas paziņojumā.

Tieslietu ministrs Florins Jordake pirms tam atbalstīja ar dekrētu pieņemtos likuma grozījumus, spītējot kritikai pašu zemē un ārvalstīs un protestiem pret valdību, kuri ir plašākie kopš komunistu režīma krišanas 1989.gadā.

Dekrētu aizstāv valdošā kreisi centriskā Sociāldemokrātu partija (PSD), kuras līderis Liviu Dragnja ir viens no tiem, kam šis dekrēts dod labumu. Dragnja otrdien stājās tiesas priekšā par varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Otrdien par šī dekrēta likumību spriedīs Rumānijas Konstitucionālā tiesa. Tā ir pēdējā juridiskā iespēja apturēt šo dekrētu.

Valdības pieņemtais ārkārtas dekrēts dekriminalizē amata noziegumus, kuru rezultātā radušies finansiālie zaudējumi līdz 200 000 leju (44 387 eiro) apmērā.

Rumānijas prezidents Klauss Johanniss piektdien ES samitā Maltā paziņoja, ka viņš uzticas “simtiem tūkstošu” protestētāju vairāk nekā valdībai. Johanniss ceturtdien bija solījis lūgt tiesai atzīt dekrētu par antikonstitucionālu.

Foto: reuters