Jau daudzus gadus zinātnieki mēģina izpētīt, kādas īpatnības ir gudrākiem cilvēkiem. Dažreiz viņiem izdodas atrast saikni starp intelektu un visai negaidītām lietām, piemēram, apmatojumu. Piedāvājam iepazīties, kādas neparastas īpatnības zinātniekiem izdevās sasaistīt ar attīstītām intelekta īpašībām.

Tieksme pēc alkohola

2013. gadā somu psihologi veica ievērojamu eksperimentu: dažu gadu laikā viņi pētīja dvīņus no gandrīz trīs tūkstošiem ģimeņu. Negaidīti viņi atklāja, ka bērni, kuri sāk ātrāk runāt un rakstīt, galu galā sasniedzot pusaudža gadus, pirmie mēģina alkoholu un kopumā dzer vairāk par saviem brāļiem un māsām. Tajā pašā laikā bērni, kuriem šīs īpašības attīstījās vēlāk, biežāk palika atturīgi.

Šķiet, ka atklātā korelācija ļauj runāt par tiešu saikni starp intelektuālām spējām un alkohola priekšrocību. Taču viss nav tik vienkārši: darba autori uzskata, ka verbālās iemaņas, protams, var sasaistīt ar intelektu, taču nevis ar parastu, bet sociālu (tas ir ar cilvēka spēju izprast apkārtējo uzvedību un garastāvokli). Statistika liecina, ka dvīņiem, kuri ātrāk iemācījās runāt ir vairāk draugu, kuri lieto alkoholu, tāpēc zinātnieki secināja, ka viņi, visticamāk, biežāk atrodas dzērāju kompānijās. Turklāt psihologiem vispār neizdevās autentiski pierādīt nevienu no identificētām atkarībām, bet alkas pēc alkohola nebija atklātas visiem dvīņiem, kuri sāka runāt dažādos laikos, bet tikai pusei no visiem gadījumiem.

Taču Lielbritānijas psihologs Satosi Kanadzava 2010. gadā atrada kopsakarības starp noslieci uz alkoholu un augstu intelektu. Pētot Lielbritānijas un Amerikas pusaudžus, viņš pamanīja, ka dalībnieki, kuriem 16 gados IQ koeficients bija augstāks par 110, pieaugot lieto vairāk alkohola, salīdzinot ar tiem, kuru IQ bija zemāks, Kandzava uzskata, ka šī atkarība ir skaidrojama nevis ar progresīvām komunikācijas prasmēm, bet gan ar evolūcijas likumu. Spirta dzērieni cilvēku uzturā parādījās samērā nesen  (piemēram, Mezopotāmijā alu iemācījās brūvēt ne ātrāk kā pirms 8 tūkstošiem gadu), ņemot vēra, ka gudriem cilvēkiem ir  lielākas noslieces pēc evolucionāri jaunas uzvedības, tad viņi, pēc Kanadzava viedokļa, izrādījās apņēmīgāki šādiem dzērieniem.

Interesanti ir tas, ka bērniem, kuru verbālas prasmes ir attīstījušās agrākā vecumā, iespēja iestāties koledžā un labvēlīgi to pabeigt ir lielāka, nekā mazāk runājošiem vienaudžiem. Bet izglītības līmenis savukārt atkal korelē ar mīlestību pret spirtotu dziru. Tā amerikāņu pētnieki atklāja, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 22 gadiem, kuriem nav izglītības diploma, alkoholu lieto tikai 32,3 procentos gadījumu – kamēr vienlaikus absolventu starpā šis skaitlis pieaug līdz 68,5 procentiem.

Lamāšanās

Daži uzskata, ka cilvēkam, kurš bieži izmanto necenzētu leksiku, vienkārši ir sekls vārdu krājums un līdz ar to arī prāts. Taču pirms pāris gadiem zinātnieki pierādīja pretējo: secināja, ka “izsmalcinātās runas virtuoziem” ir lielāks vārdu krājums.

Amerikāņu psihologi veica eksperimentu, kurā piedalījās gandrīz 100 labprātīgie. No sākuma dalībnieki veica ātrās runas testu: minūtes laikā viņiem vajadzēja nosaukt pēc iespējas vairāk vārdu ar vienādu sākumburtu. Tad dalībniekiem tās pašas minūtes laikā piedāvāja atcerēties maksimālu lamu vārdu skaitu.

Zinātnieki atklāja, ka labprātīgie, kuri nopelnīja visvairāk punktu ātrās runas testā, rādīja arī labākos rezultātus lamu vārdu testā. Tie, kuri slikti tika galā ar pirmo testu, slikti tika galā arī ar otru. Taču nevajadzētu steigties un atcerēties visus vulgāros vārdus, ko jebkad esat dzirdējuši. Pašā pētījumā ne reizi nebija pieminēta saikne starp cilvēka intelektu un bagātu vārdu krājumu, turklāt necenzētu.

Īsts roks

Īpašu interesi izraisa attiecības starp intelekta līmeni un muzikālo izvēli. Ja vieni uzskata, ka asa prāta mīlētājiem patīk roks, tad citi dod priekšroku Mocartam un Baham. Kalifornijas Tehniskās Universitātes absolvents nolēma pārbaudīt, kā ar intelektu saistīta dažāda stila mūzika. Par intelekta indikatoru viņš ņēma vidējās studentu balles SAT testā (Scholastic Assessment Test, mūsu eksāmenu analogs) un tad Facebook skatījās, kādas mūzikas grupas studenti visbiežāk klausās.

Šo datu pamatā pētnieks izveidoja grafiku. Tajā parādīti 133 slavenākie izpildītāji starp studentiem no 1352 mācību iestādēm. Pati zemākā SAT balle pieder Lyl Wayne faniem, bet pati augstākā – Bēthovena piekritējiem. Ja runājam par mūzikas žanriem kopumā, tad par pašu neintelektuālāko kļuva soca, gospelis un džezs; gudrinieki, pēc vērtēšanas metodikas, klausās kantri, klasisko roku un tehno. Atsevišķi jāizceļ tas, ka klasiskā mūzika kopumā iekļuva saraksta vidū, dodot priekšroku R&B. Protams, pret rezultātiem jāizturas ironiski, vismaz tāpēc, ka ne visi izpildītāji varēja nopelnīt pietiekami daudz laikus Facebook, lai iekļūtu sarakstā.

Citi neatkarīgi pētījumi norāda uz to, ka gudriem cilvēkiem patīk roks. Kad Lielbritānijas zinātnieki izanalizēja Nacionālās Akadēmijas (National Academy for Gifted and Talanted) 1700 studentu muzikālās priekšrocības, viņi atzīmēja, ka lielākā daļa no studējošiem nosauca tieši šo mūzikas virzienu. Vistuvāk rokam popularitātes ziņā izrādījās popmūzika.

Avots: nplus1