“Internetā neviens nezina, ka esi suns” – slavenais Pītera Šteinera zīmējums, ko 1993. gadā publicēja The New Yorker, šodien ir aktuālāks nekā jebkad. Tas lieliski attēlo kopsakarību pamatus internetā: jūs varat būt, par ko vien vēlaties.

Parasti publikācijai mēs izvēlamies savas labākās bildes, apstrādājot tās, kur izskatāmies ne pārāk labi, padarot tās pievilcīgākas. Pieturamies izvēlētam tēlam  – pieredzējušam mačo, glamūrīgai sabiedrības dāmai, bezbailīgam ceļotajam vai erudītam.

Iepriekšējie pētījumi parādīja, ka lielākā daļa no sociālo tīklu lietotājiem adaptē savas online mijiedarbības, lai liktos labāki esam. Jo neviens neuzzinās, kas slēpjas reālajā dzīvē aiz publicētā posta. Taču tagad zinātnieki apgalvo pavisam ko pretēju.

Īstā būtība vienalga spiežas cauri ideālajai virtuālajai pasaulei. Uzvedība Facebook vai citos sociālajos tīklos ir tiešs jūsu dzīves atspulgs.

Piemēram, bieži selfiji trenažieru zālē var liecināt par narcismu.

Zinātnieki veica eksperimentu: lūdza 164 cilvēkus vecumā no 18 līdz 55 gadiem iziet divus testus. No sākuma dalībnieki atbildēja uz jautājumu no sava īstā “es” puses, tad – no virtuālā Facebook dubultnieka puses. Atklājās, ka lielā atšķirība starp sevis prezentēšanu internetā un cilvēku realitātē var rezultēties kā stress un socializēšanās trūkuma sajūtas rašanās.

Izrādījās, ka lielākā cilvēku daļa vēlētos, lai cilvēkiem rodas par viņiem tiešs priekšstats, kādi viņi ir īstenībā, nevis idealizētajā tēlā. To apstiprina arī amerikāņu psiholoģijas profesora Viljama Svana teorija. Kas vēsta, ka cilvēkam ir nepieciešama pašnovērtējuma apstiprināšana, un svarīgi tajā ir – vai tas ir pozitīvs vai negatīvs vērtējums.

Vēl 1997. gadā – pirms sākās sociālo tīklu laikmets, zinātnieki atklāja, ka darbinieki ar zemāku pašvērtējumu biežāk aiziet no darba pēc tam, kad viņi tiek pie algas paaugstinājuma. Tas ir pretrunā ar viņu iekšējo pasauli.

Cilvēki jūtas komfortabli un produktīvi, kad apkārtējie novērtē viņus reāli, pat ja dažas īpašības nav diez ko pozitīvas.

Ir iemesli, kāpēc cilvēki daļēji vai pilnīgi slēpj savu īsto “es” internetā. No sākuma tas dod īstu brīvību. Piemēram, iespēju paust savu viedokli, nebaidoties no sekām.

Taču anonimitātei ir sava cena. Kad “neviens nezina, ka jūs esat suns”, jebkuri pozitīvie vērtējumi skars tieši virtuālo lietotāju. Ņemiet vērā, ka sociālo tīklu profili šodien kļūst par marketologu, potenciālo darba devēju un hakeru ēsmu.

Un vēl viens svarīgs moments. Sociālie tīkli ļauj mums izvairīties no tā, ko Stenforda Universitātes zinātnieks Mihals Kosinski sauc par maziem ģeogrāfisko apstākļu cietumiem. Katrs no mums var kontaktēties ar tiem, kuri liekas viņam tuvāk garīgi, neskatoties uz attālumu.

Sociālajos tīklos mēs mēģinām nodrošināt  sevi ar līdzīgi domājošiem, un tas noved līdz filtru burbuļiem.

Šo jēdzienu izdomāja interneta aktīvists Ilajs Peraizers, kas nozīmē, ka sociālie tīkli krāj datus spar lietotājiem un piedāvā informāciju, kas sakrīt ar viņu viedokļiem, atmetot visus alternatīvos variantus. Šajā gadījuma ieraudzīt objektīvu notiekošā bildi ir ļoti grūti.

Avots: lifehacker