Šogad atalgojums Latvijā varētu augt līdzīgi kā pērn, kad vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 5%, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē “makroekonomika.lv” prognozē centrālās bankas ekonomiste Daina Paula.

“2017.gadā atalgojuma pieaugums varētu saglabāties līdzīgs. Budžetā apstiprināts straujāks atalgojuma kāpums atsevišķās sabiedriskā sektora jomās, kā arī tautsaimniecības izaugsmes prognozes ir cerīgākas, pamatojoties uz investīciju novērtējumu, kur pērn piedzīvoto kritumu, visticamāk, nomainīs kāpums, tostarp uzlabojoties Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšanai. Tikmēr pirktspējas gada pieauguma temps šogad varētu nepalielināties, jo patēriņa cenas augs straujāk nekā pērn,” teica Paula.

Viņa norādīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā vidējā bruto darba alga Latvijā pieauga par 5%, kas bija lēnākais kāpumus triju gadu laikā, taču atalgojuma pieauguma palēnināšanās 2016.gadā bija gaidāma, jo palēninājās tautsaimniecības izaugsme, kā arī likumdošanas pārmaiņām bija mazāka pozitīvā ietekme nekā iepriekšējos gados.

Tāpat Paula atzīmēja, ka neto algas kāpums 2016.gadā ne vien palēninājās, bet pirmo reizi sešu gadu laikā bija lēnāks nekā bruto darba samaksas pieaugums. Savukārt patēriņa cenu kāpums 2016.gadā bija tuvs nullei un nozīmīgi neietekmēja pirktspēju, tomēr reālās neto algas kāpums, ņemot vērā iepriekš minēto atšķirību starp bruto un neto ienākumiem, bija zemākais četru gadu laikā, sarūkot līdz 4,6% (7,4% 2015.gadā).

“Šāda pirktspējas dinamika, vismaz gada pirmajos trijos ceturkšņos, par kuriem pieejami patēriņa dati, sasaucās ar nelielu kopējā privātā patēriņa gada pieauguma bremzēšanos, kur īpaši saruka ilglietojuma preču un pakalpojumu patēriņa devums,” piebilda Paula.

Tāpat Latvijas Bankas ekonomiste norādīja, ka Eiropas Komisijas publicētie patērētāju noskaņojuma dati par ģimenes materiālā stāvokļa novērtējumu tuvākajiem mēnešiem 2016.gadā uzrādīja nelielu optimisma samazināšanos salīdzinājumā ar 2015.gadu, kā arī pesimisma pieaugumu attiecībā uz vispārējo ekonomisko situāciju. “Šāds noskaņojums varēja veicināt piesardzību tēriņos. Uz to norādīja arī vājāka mazumtirdzniecības izaugsme 2016.gadā,” sacīja Paula.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā.

Savukārt vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa pagājušajā gadā Latvijā bija 631 eiro jeb 73,5% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas, proti, par 4,7%. Vienlaikus reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,1%, pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 4,6%.