Eiropas Savienībai (ES) pēc Lielbritānijas izstāšanās jeb “Breksita” būtu jāturpina dziļāka tās dalībvalstu savstarpēja integrācija, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.

“”Breksit” ir pirmais gadījums, kad kāda valsts izstājas no ES. Pašlaik tiek piedāvāti pieci varianti kā rīkoties “Breksit” gadījumā,” sacīja Andžāns.

Viņš norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera dokumentā “Baltā grāmata par Eiropas nākotni” piedāvāto scenāriju īstenošana ir atkarīga no pašām ES dalībvalstīm un EK šajā gadījumā pilda tikai ES līgumu sargsuņa un valstu konsultanta lomas.

“[Tas, kā rīkosies ir] atkarīgs no dalībvalstīm. EK piedāvājums atklāj, ka visa vara ir dalībvalstīm un tām jādomā, kuru variantu izvēlēties. Neviens nav īsti ideāls, jo tajos pastāv arī zināmas pretrunas. Noteikti, ka būs ņemti elementi no dažādiem scenārijiem, jo kā zināms ES viss ir vērsts uz kompromisu,” skaidroja pētnieks.

Tomēr viņš uzsvēra, ka ES pēc “Brexit” ir svarīgi turpināt dziļāku dalībvalstu savstarpēju integrāciju, jo fokuss tikai uz vienu darbības jomu var kaitēt gan ES, gan pašām dalībvalstīm un apdraudēt ES spēju izdzīvot. “Scenāriji uzsver dažādu ātrumu ES. Ja fokusēsies tikai uz vienu jomu, piemēram, ekonomisko integrāciju, tad būs dažādi spēki kā, piemēram, Krievija, kas centīsies to traucēt,” norādīja Andžāns.

Viņaprāt ir sagaidāms, ka par Junkera piedāvājumu no ES dalībvalstīm būs dažāda, līdz ar to paši dalībvalstu apsvērumi savstarpēji atšķirsies.

Pēc Andžāna teiktā, vēl joprojām ES nerisina jautājumu, kas skar tās iedzīvotāju neuzticēšanos ES. Viņš skaidroja, ka bieži vien pie problēmām vai neveiksmēm vaina no iedzīvotāju puses tiek uzvelta ES, kaut gan vairumā gadījumu pie tā ir vainojamas atsevišķas valstis.

Jau ziņots, ka Junkers trešdien atklāja savus ES glābšanas plānus, vienlaikus brīdinot, ka blokam tagad jāraksta “jauna nodaļa”, rēķinoties ar 2019.gadā gaidāmo “Breksitu”.

Bijušais Luksemburgas premjers izklāstījis piecus “ceļus uz vienotību” – ES līderiem tie būtu jāapsver 25.martā Romā gaidāmajā īpašajā samitā, kas tiek rīkots par godu bloka dibināšanas līguma 60.gadadienai.

Ierosinājumu vidū ir ideja reducēt ES līdz līmenim, kad tā būtu tikai vienotais tirgus, un radīt “vairāku ātrumu” Eiropu, kurā līdzīgi domājošas valstis var īstenot savus plānus, pat ja citi tiem nepiekrīt.

Plāns jau izraisījis Austrumeiropas dalībvalstu pretestību, kas bažījas, ka tādi tradicionālie smagsvari kā Vācija un Francija atstums tās malā tādos jautājumos kā imigrācija.

Bijusi dzirdama arī nepatika par laika izvēli šo plānu publiskošanai tik neilgi pirms svarīgajām Nīderlandes, Francijas un Vācijas vēlēšanām.

Viens no Junkera plāna punktiem paredz ES valstīm iespējas integrēties dažādos ātrumos, dažām izvēloties sadarboties ciešāk tādos jautājumos kā eiro valūta un aizsardzība.

Cits punkts paredz koncentrēties uz ES vienotā tirgus pabeigšanu, šādi cenšoties darīt galu ekonomikas krīzēm, kas piemeklējušas eiro valūtu.

Citi scenāriji paredz ignorēt eiroskeptiķus un sekot pilnībā federalizētas Eiropas sapnim vai arī sekot amerikāņu modelim un fokusēties uz reducētu darbakārtību, atstājot mazāksvarīgos jautājumus dalībvalstu ziņā.

Nobeigumā Junkers ierosina saglabāt “status quo”, ES valstīm tiecoties pēc lielākas vienotības, tomēr vienlaikus tas nozīmētu vairāk asu strīdu tādos jautājumos kā imigrācija.