Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) vakar Otavā tikās ar vairākām Kanādas amatpersonām, mudinot attīstīt abu valstu saistes gan ekonomikā, kad aizsardzībā.

Kā informēja Ārlietu ministrija, Rinkēvičs ar Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministru Fransuā Filipu Šampaņu pārrunāja abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanu, tostarp ieguvumus no Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA).

Abi ministri atcerējās 23. februāra tikšanos Rīgā, kad Latvijas parlaments pirmais no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ratificēja ES un Kanāda parakstīja Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) un ES-Kanādas Stratēģiskās partnerības nolīgumu, un pauda cerību, ka Latvijā CETA sniegtās priekšrocības īpaši novērtēs mazie un vidējie uzņēmumi.

“Latvijas un Kanādas interesēs ir pēc iespējas ātrāka CETA provizoriskas piemērošanas uzsākšana un ātra ratifikācija Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos parlamentos. Latvijā uzņēmēji ir izrādījuši interesi par piekļuvi pakalpojumu sektoram, Kanādas publiskajiem iepirkumiem, kā arī par izejvielu importu no Kanādas. Latvijas uzņēmējiem ir interese par tirdzniecības misiju Kanādā,” sacījis Latvijas ārlietu ministrs.

Rinkēvičs aicinājis Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru. Ārlietu ministrs arī pauda Latvijas uzņēmēju interesi par tirdzniecības misiju Kanādā. “Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,” sacījis Rinkēvičs, “esam gandarīti par mūsu aviokompānijas “airBaltic” un Kanādas uzņēmuma “Bombardier” sadarbību, kas ir labs pamats ciešākām ekonomiskām saitēm starp Latviju un Kanādu.”

Rinkēvičs Otavā tikās arī ar Kanādas ārlietu ministri Kristiju Frīlandi, lai pārrunātu abu valstu divpusējās sadarbības jautājumus, ekonomiskās sadarbības veicināšanu, tostarp ieguvumus no CETA, kā arī gaidāmo Kanādas vadītā daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā.

Rinkēvičs pateicās Kanādai par lēmumu vadīt daudznacionālo bataljona kaujas grupu Latvijā. “Latvijas un Kanādas attiecību pamatā ir sadarbība Eiroatlantiskajā telpā, īpaši cieši tas ir kļuvis pēc Kanādas lēmuma uzņemties NATO ietvarnācijas pienākumus Latvijā. Latvijas karavīri Kanādai nav sveši, jo Latvijas un Kanādas karavīri ir bijuši kopā misijā Afganistānā,” paudis Latvijas ārlietu ministrs, “Latvija ir ieinteresēta turpināt ciešu politisko dialogu ar Kanādu, stiprinot sadarbību drošības un aizsardzības jomās, meklējot jaunas iespējas sadarbībai transporta un enerģētikas jomās.”

Ministri arī pārrunāja stratēģiskās komunikācijas jautājumus. Rinkēvičs vērsis uzmanību, ka Krievija pauž asu reakciju gan medijos, gan valdības komunikācijā attiecībā uz NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs. “Ir jāveido aktīva un pozitīva komunikācija un sabiedrībai saistoši pasākumi par Kanādas ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā,” teicis Rinkēvičs.

Abas amatpersonas paudušas gandarījumu par ES-Kanādas Stratēģiskās partnerības nolīguma apstiprināšanu Eiropas Parlamentā, kā arī par faktu, ka Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kas pabeigusi šī nolīguma ratifikāciju Latvijas parlamentā.

Runājot par situāciju Ukrainā, Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ļoti svarīga ir Transatlantiskās sabiedrības vienotība. “Minskas vienošanās ir vienīgais starptautiski atzītais risinājums situācijas stabilizācijai Ukrainā. Mēs atbalstām gan ekspertu līmeņa sadarbību, gan dialogu NATO ietvaros ar Krieviju jomās, kas ir mums svarīgas tomēr ir jābūt samērīgiem. Ir jāaicina Krievija uz konstruktīvu iesaisti sarunās par situācijas atrisināšanu. Latvija turpinās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku,” teicis Rinkēvičs. Ministri bijuši vienisprātis, ka ir atbalstāmas reformas Ukrainā, ko ir mērķtiecīgi jāievieš.

Tikšanās laikā Rinkēvičs uzaicināja Kanādas ārlietu ministri apmeklēt Latviju.

Foto: wikimedia