Jaunām politikas iniciatīvām 2018.gadā pieejami 9,6 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā “Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam” projektā, ko šodien skatīs Ministru kabinets.

Programmas projektā FM norāda, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm citām politikas iniciatīvām 2018.gadā fiskālā telpa ir 9,6 miljoni eiro, 2019.gadā – 115,7 miljoni eiro un 2020.gadā – 293,6 miljoni eiro.

Ņemot vērā šā gada martā Ministru kabinetā pieņemto lēmumu attiecībā uz neatliekamās palīdzības, tai skaitā dzemdību nodrošināšanas plāna, īstenošanu, programmā noteikts, ka 2018.-2020.gadā fiskālā telpa samazinās par 8 836 638 eiro ik gadu.

Tāpat programmā minēts, ka, lai novērstu veselības aprūpes finansējuma kritumu 2020.gadā, kad beigsies strukturālo reformu klauzulas darbība, no pieejamās fiskālās telpas 146,7 miljoni eiro būtu jānovirza veselības aprūpes finansēšanai.

FM norāda, ka stabilitātes programmas informācija par nodokļu pamatnostādņu plānotajiem pasākumiem un to fiskālo ietekmi ir indikatīva un atspoguļo projektu, kāds tas bija uz stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi. Nepieciešamības gadījumā FM pēc nodokļu pamatnostādņu pieņemšanas Ministru kabinetā nosūtīs Eiropas Komisijai pasākumu un to fiskālo ietekmju precizējumus.

Tajā pašā laikā Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norāda, ka tās vērtējums par fiskālajiem nosacījumiem būtiski atšķiras no FM vērtējuma. FDP aprēķini liecina, ka budžeta deficīta atkāpe veselības nozares reformai veido 110,8 miljonus eiro, savukārt nodokļu reformas fiskālā ietekme ir 204,9 miljoni eiro.

FDP aicina veikt nodokļu reformas vidēja termiņa un ilgtermiņa novērtējumu, lai būtu iespēja novērtēt reformas atbilstību vienreizējo pasākumu kritērijiem. FDP pauž bažas, ka ierosinātās reformas neļaus sasniegt iecerēto nodokļu attiecību pret iekšzemes kopproduktu. Padome arī uzsver, ka ir nepieciešami papildu pierādījumi, ka īstermiņa ieņēmumu zaudējumi tiks kompensēti ilgtermiņā, vai jāpārskata izdevumu plāni, lai atspoguļotu mazāku valdības lomu.

FDP arī atkārtoti pauž bažas par deficīta finansējuma izmantošanu, lai īstenotu reformas veselības aprūpē. “Veselības aprūpes pakalpojumu paplašināšana jāveic no budžeta ieņēmumiem, nevis palielinot budžeta deficītu. Reformu plāni veselības aprūpes nozarē pilnībā jāizklāsta un jāpamato, kā arī reformas plāniem jābalstās uz konkrētiem rezultatīvajiem rādītājiem. Veselības aprūpes reformas plāns jābalsta uz rūpīgu analīzi par faktoriem, kas palielinās izdevumus,” uzsver FDP.