Nodokļu reformas kopējā tiešā negatīvā ietekme 2018.gadā ir 235 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) “Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam” ietvertā informācija.

FM piebilst, ka programmā sniegtā informācija ietver nodokļu reformas priekšlikumus un fiskālos aprēķinus, kas sagatavoti un nofiksēti Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdī – 2017.gada 3.aprīlī.

Programmā FM sniedz informāciju par galvenajiem nodokļu politikas pamatnostādnēs piedāvātajiem risinājumiem. FM informē, ka plānots reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot divas UIN likmes – 0% likme tiktu noteikta nesadalītajai peļņai, bet 20% likme – peļņas sadales brīdī.

Tāpat plānots reformēt darbaspēka nodokļu sistēmu, ieviešot divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, nosakot 20% IIN likmi ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% IIN likmi – ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Tāpat paredzēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu.

Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli un ieviešot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 85 400 eiro gadā – ienākumiem no 52 400 līdz 85 400 eiro gadā netiktu piešķirti īstermiņa sociālos pabalsti, bet no ienākumiem virs 85 400 eiro gadā – sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā. Paredzēts arī paaugstināt minimālo mēneša darba algu līdz 430 eiro esošo 380 eiro vietā, kā arī paaugstināt neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 300 eiro mēnesī esošo 235 eiro vietā. FM rosina arī novirzīt 1% no sociālajām iemaksām veselības finansēšanai.

Nodokļu reforma arī paredz vienādot IIN likmes dažādiem ienākumu veidiem. 20% IIN likme tiktu piemērota ienākumam no kapitāla un kapitāla pieaugumam, 20% IIN likme – apliekamajam ienākumam līdz 45 000 eiro gadā, 23% IIN likme – apliekamajam ienākumam virs 45 000 eiro gadā, VSAOI objekts – apliekamajam ienākumam, ja tas nesasniedz 430 eiro mēnesī, netiek piemērotas VSAOI. Ja apliekamais ienākums sasniedz 430 eiro mēnesī, tad VSAOI objekts tiek noteikts faktisko ienākumu apmērā.

Nodokļu reformas rezultātā paredzēts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā, vienādojot to reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā slieksni, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus no 720 eiro mēnesī līdz 900 eiro mēnesī, saglabāt līdzšinējos ierobežojumus un uzlabot VID kontroli attiecībā uz mikrouzņēmumiem.

Nodokļu reformā arī iecerēts uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb “dzīvesstila” uzņēmējiem, vienādojot likmes, vienkāršojot to samaksu un administrēšanu, bet saglabājot līdzšinējos ierobežojumus, kā arī ieviest brīvprātīgu risinājumu visiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Nodokļu reformas ietvaros arī plānots sakārtot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un pārskatīt atsevišķu nekustamo īpašumu pielietojuma kategorijas, kā arī paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem par 30%. FM rosina saglabāt PVN standartlikmi 21% apmērā, atcelt samazināto PVN likmi izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un piemērot standartlikmi 21% apmērā.

Nodokļu reformas ietvaros iecerēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļu likmes, saskaņojot tās ar nozares organizācijām un ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs, tāpat plānots noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem, saglabāt līdzšinējo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību arī 2019.gadā.

Plānots īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, kuru pamatvirzieni izriet no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. Galvenie virzieni ēnu ekonomikas apkarošanai ir PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana, reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa samazināšana no 50 000 eiro uz 40 000 eiro, PVN deklarācijā atšifrējamo darījumu sliekšņa samazināšana no 1430 eiro uz 150 eiro, kā arī tiešsaistes tirdzniecības darījumu reģistra ieviešana.

Ēnu ekonomiku paredzēts apkarot arī, īstenojot nodokļu administrēšanas pasākumus, no kuriem galvenie ir vienotā konta un uzkrājuma principa ieviešana, saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana mazajai uzņēmējdarbībai, VID pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, padziļinātas sadarbības programmas reforma, grāmatvedības prasību pārskatīšana atkarībā no apgrozījuma, statusa un darbības veida, IIN attaisnoto izmaksu administrēšanas optimizācija.

FM norāda, ka nodokļu reformas pirmais rīcības virziens – darbaspēka nodokļu sloga samazināšana rada negatīvu tiešo fiskālo ietekmi uz ieņēmumiem 318 miljonu euro pirmajā reformas gadā un vēl par 41 miljonu eiro un par 12 miljoniem eiro otrajā un trešajā gadā.

Nodokļi reformas otrais rīcības virziens – uzņēmumu investīciju stimulēšana un uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana rada negatīvu tiešo fiskālo ietekmi uz ieņēmumiem 150 miljonu eiro reformas pirmajā gadā, kas ir pamatā UIN maksājumu kārtības maiņas dēļ, kas paredz arī atteikšanos no UIN avansa maksājuma.

Kompensējošie nodokļu reformas pasākumi rada 233 miljonu eiro pozitīvu tiešo ietekmi uz ieņēmumiem 2018.gadā un vēl palielina pozitīvo ietekmi 67 miljonu eiro 2018.gadā un tad samazina pozitīvo ietekmi par deviņiem miljoniem eiro.

“Nodokļu reformas kopējā tiešā negatīvā ietekme 2018.gadā ir 235 miljoni eiro. 2019.gadā tā samazinās par 23 miljoniem eiro un 2020.gadā atkal pieaug par 17 miljoniem eiro,” atzīst FM.