Skolu tīkla sakārtošanai nepieciešama politiskā griba, to trešdien, 19.aprīlī, pēc iepazīšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas veikto skolu tīkla pētījumu uzsvēra Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Šodien deputāti iepazinās ar pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīzi, uzklausīja izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Jāni Turlo, kurš ir pētījuma grupas vadītājs, kā arī izteica atzinību par līdz šim paveikto.

“Šis pētījums ir viens no pozitīvajiem piemēriem, kā mūsdienās būtu jāveido politika – skaidri izvirzīti mērķi, izstrādāta metodika un profesionāli veikts darbs. Pētījuma pirmā daļa jau ļauj mums secināt, kur ir mūsu izglītības sistēmas melnie punkti un kur, pareizi plānojot skolu tīklu, ir panākti uzlabojumi gan skolēnu sniegumos, gan skolotāju atalgojumā, kā tas ir, piemēram, Bauskā un Smiltenē. Skola ir pirmais nozīmīgais dzīves posms jauniešiem, kur lielākoties tiek pieņemti lēmumi par nākotnes izvēlēm, tai skaitā par profesiju. Valsts interesēs ir, lai vide, kurā šie lēmumi tiek izdarīti, būtu pēc iespējas motivējošāki un pilnveidojošāki,” norādīja L.Straujuma.

“Šo pētījumu var uztvert kā valsts atbalstu tām pašvaldībām, kuras vēl gatavojas savu skolu tīkla sakārtošanai. Neturēsim mūsu jauniešus ķīlā politiskās gribas trūkuma dēļ!” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.

Saeima 2015.gada 17.decembrī uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt piemērotāko skolu tīkla plānojumu. Uzdevums paredzēja valdībai nodrošināt kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un skolu fizisku pieejamību kompleksu risinājumu, izstrādājot “ideālā” tīkla telpisku kartējumu, kura pamatā ir izglītības kvalitāte, vienoti izveides kritēriji un atbalsta pasākumi. Tāpat tika uzdots nodrošināt kompleksu risinājumu ieviešanu pedagogu un izglītojamo motivācijas un prasmju paaugstināšanai.

Foto: BNS