Latvijā ir vesela virkne iedzīvotāju, kuri saņem pabalstus, bet darbu netaisās meklēt, intervijā aģentūrai BNS sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.

Viņš norādīja, ka pabalstu izkrāpšanas gadījumi nav tik aktuāls jautājums, cik tas, lai pabalsti nepietuvotos minimālajai algai, jo tad cilvēkam vispār zudīs vēlme meklēt darbu. “Ir vesela virkne cilvēku, kas tieši tā arī dara – saņem pabalstus un darbu netaisās meklēt. Domājam risinājumus, kādā veidā šos cilvēkus motivēt atgriezties darba tirgū, kā veidot speciālas programmas ilgstošajiem pabalstu saņēmējiem. Ir nepieciešama specifiska pieeja šiem cilvēkiem, kam pabalstu prasīšana jau ir kļuvusi par dzīvesveidu,” uzsvēra Valainis.

Pēc viņa teiktā, pilsētām ir dažādas pieejas, lai motivētu pabalstu saņēmējus atgriezties darba tirgū, arī ministrijas aktīvi iesaistoties.

Sagaidāms, ka trūcīgo cilvēku skaits pieaugs, jo ir paredzēts palielināt slieksni, no kura personai var piešķirt maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu. “Varam parēķināt, cik daudz ir mazturīgo cilvēku un cik lielu slogu tie rada pašvaldību budžetam. Šobrīd ir plānots celt slieksni, no kura personai var piešķirt maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu, līdz ar to trūcīgo cilvēku skaitam dubultojoties. Attiecīgi dubultosies slogs uz pašvaldību budžetiem. Visā Latvijā šādu cilvēku īpatsvars ir diezgan augsts, un pašvaldības cenšas palīdzēt. Pašvaldībām saka, ka nevajag tik ļoti palīdzēt, bet no kā tad tieši atteikties?” atzīmēja LLPA izpilddirektors.

Tāpat pašvaldībām aktuāls jautājums ir iedzīvotāju dzīvesvietas deklarācija, jo ir piemēri, ka cilvēki kādā vietā, kur patiesībā nedzīvo, deklarējas, lai gūtu kādus konkrētus sociālos labumus. “Tā ir liela problēma. Pilsētas infrastruktūra tiek izmantota, bet nodokļu ieņēmumus par šo cilvēku saņem kāda cita novada pašvaldība,” stāstīja LLPA izpilddirektors.

Pēc viņa teiktā, viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji deklarējas neatbilstoši dzīvesvietai, ir saistīts ar bāriņtiesām – republikas pilsētās bāriņtiesas nedrīkst strādāt ar mantojuma tiesību lietām, tas ir jādara notāriem, kas maksā zināmu summu, savukārt novados bāriņtiesas to drīkst darīt, un tas ir daudz lētāk.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001.gada 23.augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām.   LLPA  apvieno deviņas lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

 


Foto: pexels

Saistītās tēmas: BezdarbsLLPAPabalsti

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube