Jaunākie Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem 18. vietu ES dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, sašķirojot vien piekto daļu jeb 21,2% no visiem saražotajiem atkritumiem. Tā vietā, lai nevajadzīgās lietas iegūtu otru dzīvi pārstrādes ražotnēs, tās krājas poligonos, aizņemot arvien lielāku zemes platību. Mudinot iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties atkritumu šķirošanā un tādējādi mazināt strauji augošos atkritumu kalnus izgāztuvēs, Latvijas Zaļais punkts sācis iedzīvotāju iesaistošu kampaņu Vislatvijas šķiratlons.

Viens Latvijas iedzīvotājs 2015. gadā saražoja vidēji 433 kilogramus atkritumu jeb aptuveni 1,2 kg dienā, kamēr vidēji ES – 476 kilogramus. Par spīti tam mūsu poligonos tiek apglabāts lielāks atkritumu daudzums nekā apjomīgākus atkritumu apjomus saražojošajās valstīs. 2015. gadā sašķiroti un pārstrādāti tikai mazliet vairāk par piektdaļu no visiem atkritumiem, bet 79% tika aprakti poligonos. Salīdzinājumam, ES šķirošanas līdervalstī Vācijā pārstrādei nodoti 47,8% no visiem saražotajiem atkritumiem.

Starp Baltijas valstīm – pēdējie

Atkritumu šķirošanā par mums čaklākas ir arī kaimiņvalstis – igauņi mūs apsteiguši par četrām, lietuvieši – par divām vietām. Latvija ir priekšgalā vien Bulgārijai, Spānijai, Portugālei, Horvātijai, Kiprai, Maltai un Rumānijai. Vidēji ES tiek sašķiroti 26% no radītajiem atkritumiem, bet nozares eksperti uzskata, ka pārstrādāt nevar vien trešo daļu no atkritumiem.

«70% no visiem atkritumiem ir pārstrādājami, taču Latvijā vēl arvien šī resursa potenciālu neizmantojam. Labklājība aug un atkritumi rodas arvien vairāk. Daudz izmantojam pirmatnējos resursus ražošanā, taču neizmantojam iespēju gūt pievienoto vērtību no otrreiz pārstrādātajām izejvielām. Savukārt, lai iegūtu kvalitatīvas izejvielas otrreizējai pārstrādei, ļoti svarīgi ir pareizi sašķirot atkritumus jau to rašanās vietā – mājās, darbavietā, publiskos pasākumos,» skaidro Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Risks nesasniegt uzstādītos ES mērķus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola norāda, ka Latvijas vides politikas uzstādījums ir panākt uzlabojumus atkritumu apsaimniekošanā – gan pārstrādes apjomu palielināšanā, gan dalītās savākšanas izvēršanā un apglabāšanas poligonos samazināšanā: «Lai Latvija būtu tīra no atkritumiem un tos izmantotu efektīvi, jāiesaistās visai sabiedrībai. Mūsu mērķis ir panākt to, ka sadzīves atkritumu šķirošana notiek ikvienā dzīvoklī un mājā. Pašlaik notiek aktīvs darbs pie tā, lai uzlabotos pieejamība dalītās atkritumu vākšanas pakalpojumiem – vairāk konteineru un blīvāks izvietojums. Vienlaikus svarīgi veidot iedzīvotāju izpratni par to, kādēļ jāšķiro un kā tas jādara, tādēļ sabiedrības izglītošanas kampaņas ir īpaši svarīgas.»

Šķirošanu pārvērš sportiskā izaicinājumā

Š.g. 27. aprīlī Latvijas Zaļā punkta kampaņas Vislatvijas šķiratlons atklāšanas pasākumā Vērmanes dārzā jaunā sporta veida jeb šķiratlona galvenās treneres Viktorijas mesto izaicinājumu pieņēma labākie Latvijas futbolisti un futbolistes, mudinot iedzīvotājus iekļaut atkritumu šķirošanu savā ikdienas rutīnā līdzās tādām pašsaprotamām lietām kā trauku novākšana un nomazgāšana pēc ēdienreizes. Kampaņas ietvaros iedzīvotāji tiks informēti, kā pareizi šķirot atkritumus, saņems praktiskus padomus šķirošanas ieradumu veidošanā, kā arī varēs piedalīties dažādos Vislatvijas šķiratlona izaicinājumos.

Kampaņas mērķis ir veicināt ES prasību izpildi – līdz 2020. gadam sašķirot 50% no visiem radītajiem atkritumiem. Tādējādi samazinot atkritumu daudzumu poligonos, gādājot par tīrāku vidi un izsīkstošo pirmatnējo resursu vietā, izmantot otrreiz pārstrādājamās izejvielas.

Vairāk par atkritumu šķirošanu un Vislatvijas šķiratlonu var uzzināt www.skiratlons.lv. Sociālajos tīklos šķirošanas entuziastus aicina lietot mirkļbirku #Šķiratlons.

Avots un foto: Latvijas Zaļais punkts