Latvijas varētu gūt labumu no Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit”, šodien žurnālistus informēja Rīgas Biznesa skolas un Rīgas Ekonomikas augstskolas “SSE Riga” pasniedzēja Marina Leklēra.

Viņs domnīcas “Certus” ietvaros izstrādājusi pārskatu par “Brexit” un tā ietekmi uz Latviju.

Leklēra stāstīja, ka patlaban globālo finanšu pakalpojumu nozare atrodas vairāku izaicinājumu priekšā: – virziens uz normatīvās atbilstības palielināšanu 2008.gada finanšu krīzes rezultātā; digitalizācijas draudi; ģeopolitiskās nenoteiktības pieaugošais spiediens; eksponenciālā jauno tirgus ekonomikas valstu attīstība; patērētāju vēlmju maiņa.

“Šo problēmu kombinācijai ir bijusi destabilizējoša ietekme uz nozari, tā negatīvi ietekmējusi peļņu, kā arī nozares pievilcību investoru skatījumā. “Brexit” papildina šos izaicinājumus, jo rada nenoteiktību un nestabilitāti Eiropā – reģionā, kurš pirms tam ticis uzskatīts par stabilu,” stāstīja eksperte.

Tomēr tā nav visbūtiskākā problēma, ar kuru šodien jāsaskaras finanšu pakalpojumu nozarei. Laika gaitā Lielbritānija ir kļuvusi par galveno finanšu pakalpojumu sniedzēju Eiropā, Londonai ieņemot pirmo vietu pasaules finanšu centru reitingā. “Brexit” ietekmē tiem uzņēmumiem, kas izvietoti Lielbritānijā, tiks ierobežota pieeja vienotajam tirgum, kā rezultātā Lielbritānija varētu zaudēt nozīmīgu eiro denominēto darījumu apjomu. Rezultātā daudzas finanšu iestādes var izrādīties spiestas pārvietot savus resursus no Lielbritānijas uz kādu no 27 ES valstīm, lai savā darbībā sekotu jaunajam normatīvajam regulējumam un noteikumiem. Galvenie ieguvēji šādas pārvietošanās rezultātā būs ES 27 lielākie finanšu centri – Frankfurte, Luksemburga, Parīze, Amsterdama un Dublina.

“Brexit” iespaidā finanšu iestāžu uzņēmumu padomes un vadītāji dienaskārtības pirmajā vietā skata jautājumu par stratēģisko resursu izvietojumu Eiropā. Šāda resursu pārvietošana ir sākusies jau pirms “Brexit”, un to izraisījusi izmaksu optimizācijas nepieciešamība laikmetā, kad samazinās finanšu iestāžu rentabilitāte. Rezultātā ir notikusi nozīmīga biznesa procesu reorganizācija, un tas savukārt veicina nozīmīgu finanšu iestāžu aktīvu pārdali Eiropā.

Leklēra norādīja, ka laika gaitā Polija ir guvusi panākumus, nostiprinot savu vārdu Eiropas kopējo pakalpojumu segmentā, it īpaši Eiropas finanšu pakalpojumu nozarē. “Brexit” rosināta, Polija savu ieguldījumu ir dubultojusi, reklamējot sevi kā iekārojamu vietu pasaules finanšu iestāžu kopējo pakalpojumu centru izvietošanai.

“Polija tiek skatīta kā potenciālais ieguvējs “Brexit” rezultātā notiekošajai pakalpojumu operāciju pārvietošanas tendencei. Savukārt Baltijas valstīm ir vairākas līdzīgas priekšrocības un trūkumi, apskatot tās kā iespējamās ieguvējas notiekošās finanšu iestāžu resursu pārvietošanas gadījumā. Tomēr katra valsts pieiet situācijai ar atšķirīgu stratēģiju,” teica eksperte.

Gan Lietuva, gan Igaunija ir izveidojušas un virza savu piedāvājumu, lai paaugstinātu valstu pievilcību. Ja Igaunija pieliek pūles, lai paaugstinātu savu pievilcību jebkādu potenciālo investoru acīs globālā mērogā, tad Lietuva izvēlējusies vairāk fokusētu pieeju, liekot uzsvaru uz tās eksistējošo finanšu pakalpojumu klientu bāzi, tādējādi kopumā sekojot Polijas piemēram.

Savukārt Latvija jau ir piesaistījusi vairākas kopējo pakalpojumu organizācijas, tādēļ varētu gūt labumu no optimizācijas nepieciešamības radītās finanšu resursu pārvietošanas Eiropā.

“Ņemot vērā Latvijas darbaspēka mazo apjomu un kopējo pakalpojumu uzņēmumu sīvo konkurenci šī reģiona valstu starpā, Latvijai būtu nepieciešams fokusēties uz specifiskām nišām kopējo pakalpojumu nozarē, piemēram, otrā līmeņa bankām, kas jau atrodas Latvijā. Tāds nišas piedāvājums ļaus Latvijai veidot savu reputāciju kopējo pakalpojumu nozarē, uzlabot tās reputāciju Eiropas finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem stabilu un kvalitatīvu nodarbinātības piedāvājumu,” uzsvēra Leklēra.

Saistītās tēmas: BreksitsEiropas SavienībaieguvumiLatvija

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube