Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.
Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.
Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.
Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.
Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.
Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad – 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.
EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad – 1,8%.
Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad – 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā – no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.
Blokā visstraujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltai – 4.,6% (4,4% nākamgad), kā arī Rumānijai (4,3% šogad un 3,7% nākamgad) un Luksemburgai (4,3% šogad un 4,4% nākamgad).
Savukārt vislēnākais IKP pieaugums šogad gaidāms Itālijā – 0,9% (1,1% nākamgad), kā arī Somijā (1,3% šogad un 1,7% nākamgad), lēš EK.
“Eiropas ekonomika ir uzsākusi piekto atlabšanas gadu, un pašlaik atlabšanu piedzīvo visas ES dalībvalstis. Paredzams, ka šogad un nākamgad atlabšana turpināsies vienmērīgā tempā,” lasāms EK paziņojumā.
EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, norādīja, ka “šodien publiskotā ekonomikas prognoze liecina, ka izaugsme ES pieņemas spēkā un bezdarbs turpina samazināties. Tomēr stāvoklis dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs; labāks sniegums konstatēts valstīs, kuras ir īstenojušas vērienīgākas strukturālās reformas”.
“Lai atjaunotu līdzsvaru, ir jāveic izšķirošas reformas visā Eiropā, sākot ar mūsu produktu un pakalpojumu tirgu atvēršanu un beidzot ar darba tirgu un labklājības sistēmu modernizēšanu. Laikmetā, ko raksturo demogrāfiskas un tehnoloģiskas pārmaiņas, ir jāmainās arī mūsu ekonomikai, piedāvājot vairāk iespēju un labākus dzīves apstākļus mūsu iedzīvotājiem,” uzsvēra Dombrovskis.
Savukārt ES ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas Komisārs Pjērs Moskovisī sacīja, ka Eiropas ekonomisko izaugsmi jau piekto gadu pēc kārtas “veicina atbalstoša monetārā politika, stabila uzņēmēju un patērētāju uzticēšanās un tirdzniecības uzlabošanās pasaules mērogā. Laba ziņa ir arī tā, ka lielā nenoteiktība, kas bija raksturīga pēdējiem divpadsmit mēnešiem, iespējams, sāk samazināties. Taču eirozonas atlabšana nodarbinātības un ieguldījumu jomā joprojām ir nevienmērīga. Šo atšķirību cēloņu novēršana ir galvenais uzdevums, kas mums jārisina turpmākajos mēnešos un gados”.