Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildu pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm – Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktas aptaujas dati.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% – Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo), informē “Swedbank Finanšu institūts”.

Atbildot uz jautājumu, ar kādu nodarbošanos pēdējā gada laikā iedzīvotāji guvuši papildu ienākumus, biežāk minētā atbilde (11% Latvijā, 12% Igaunijā un 14% Lietuvā dzīvojošo) ir savu prasmju izmantošana, darbojoties kā frīlancerim, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķim, fotografējot un tamlīdzīgi. Nākamā populārākā joma ir dažādu ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītu pakalpojumu sniegšana, piemēram, mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana (atbildi norādījuši 7% Latvijā, 11% Lietuvā un 14% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt trešā populārākā piepelnīšanās joma ir konsultāciju sniegšana (9% Latvijā, 6% Igaunijā un 8% Lietuvā).

Atbildot uz jautājumu, cik lieli ienākumi gūti pēdējā mēneša laikā, piepelnoties līdzās pamatdarbam, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju norādījuši – līdz 50 eiro (atbildi minējuši 33% Latvijā, 36% Lietuvā un 27% Igaunijā dzīvojošo). Taču Igaunijā cilvēki spēj nopelnīt vairāk nekā vidēji Latvijā un Lietuvā – tur katrs piektais (21%) nopelnījis 100 līdz 200 eiro, un 15% – pat līdz 400 eiro mēnesī. Turpretī Latvijā tikai katrs desmitais atzīst, ka nopelnījis vairāk, proti, 12% nopelnījuši no 100 līdz 200 eiro, vēl 10% – līdz 400 eiro. Līdzīgi arī Lietuvā – 16% nopelnījuši 100 līdz 200 eiro, 9% – līdz 400 eiro.

Kā rāda aptauja, galvenais iemesls, kas attur Latvijā dzīvojošos no papildu peļņas gūšanas iespēju izmantošanas, ir dažādi likumdošanas un birokrātijas šķēršļi (31%), kam seko laika trūkums (29%). Lietuvā, tāpat kā Latvijā, lielākais šķērslis ir likumdošana – to norādījuši 34% iedzīvotāju, kamēr par laika trūkumu raizējas vien piektdaļa (21%). Savukārt Igaunijas iedzīvotāji daudz biežāk norāda laika šķērsli kā galveno barjeru papildu peļņas gūšanai (36%), kamēr birokrātiju nesaskata kā lielāko izaicinājumu (21%). Trešā izplatītākā barjera iedzīvotāju redzējumā visās Baltijas valstīs ir pašu nepārliecinātība par to, vai piemītošās prasmes un zināšanas ir pārvēršamas papildu ienākumos (atbildi norādījuši 27% Latvijā un Igaunijā, kā arī 29% Lietuvā dzīvojošo).

Aptauja veikta aprīlī sadarbībā ar SKDS, aptaujājot 1000 respondentu izlasi vecumā no 18 līdz 74 gadiem katrā valstī.