Latvijas izlase šomēnes notikušajā pasaules čempionātā spēlēja tādu pašu hokeju kā šī sporta veida lielvalstis, uzskata komandas galvenais treneris Bobs Hārtlijs.

Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā šomēnes notikušajā pasaules čempionātā izcīnīja desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļoti tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot “bullīšu” sērijā, izslēgšanas turnīrā neizdevās iekļūt.

“Mūsu izlase spēlēja tādu pašu hokeju kā šī sporta veida lielvalstis. Man patīk ātrs, uz uzbrukumu balstīts hokejs. Ja spēle ir tikai no aizsardzības pozīcijām, tad, manuprāt, pretiniekam tiek raidīts vēstījums, ka mēs neesam pietiekami ātri un labi, tāpēc mēs mazināsim iespēju nodarīt maksimālu kaitējumu – proti, ielaist vairāk vārtus. Labāk tikt sakautiem ar rezultātu 4:0, nevis 7:0,” Latvijas Hokeja federācija (LHF) citē Hārtlija teikto. “Manuprāt, tas ir nepareizi. Hokejisti ir uz viena un tā paša ledus, viņiem ir trīs divdesmit minūšu periodi, ir jāaizmirst par to, ka pretinieki varbūt ir labāki. Ir jārada pareizais prāta stāvoklis.”

“Lūk, cik tuvu mēs bijām zviedriem, bet viņi ir zelta medaļnieki. Mēs ļoti labi cīnījāmies pret pasaules čempioniem. 3:1 pret amerikāņiem – mēs pieļāvām kļūdas trešajā periodā, kas mums maksāja spēli – kļūdas vienmēr būs spēles sastāvdaļa, lai arī kā mums to negribētos. Hokejs ir kļūdu spēle,” uzskata Hārtlijs.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm. Šobrīd gan kanādietis devies uz Ziemeļameriku, bet šobrīd nav skaidrības, vai viņš turpinās vadīt Latvijas valstsvienību.

“Šī ir bijusi neticama pieredze. Es ierados hokeja dēļ, tomēr līdzīgi kā pirms kāda laika, kad devos uz Šveices līgu, es to uztvēru kā iespēju atklāt nepazīstamu kultūru, Latviju, Rīgu. Esmu apmeklējis arī citas pilsētas. Rīgā tagad zinu katru restorānu, katru baznīcu, katru muzeju. Man nebija pārsteigums redzēt šeit kaislīgu līdzjušanu hokejam, tomēr neatkarīgi no tā, vai mēs spēlējām Rīgā, Daugavpilī, Zviedrijā vai Ķelnē, atbalsts, ko saņēmām no līdzjutējiem, bija kaut kas neticams,” sacīja Hārtlijs.

“Es biju gaidījis līdzjušanu hokejam, tomēr mani ļoti saviļņoja mīlestība, kas tika veltīta komandai, nacionālajai izlasei. Pirms braukšanas es zināju, ka man apkārt būs lieliski cilvēki, profesionāļi, ar kuriem man būs kopīgs mērķis. Es domāju, ka mums bija veiksmīga sadarbība, līdz ar jauno LHF vadību aizsākās arī daudzas jaunas idejas un modernas izpausmes, kā attīstīt hokeju. Līdz ar jauniem cilvēkiem nāk jaunas darba metodes – tas ir sākums lieliskai Latvijas hokeja kustībai,” optimistiski noskaņots bija Hārtlijs.

Šomēnes arī kļuva zināms, ka Latvija kopā ar Baltkrieviju saņēmusi tiesības rīkot 2021.gada pasaules čempionātu. Arī Hārtlijs priecājās par šādu pavērsienu.

“Jā, tā ir lieliska ziņa! Esmu runājis ar Latvijas U-20 treneriem – šiem puišiem 2021.gadā būs iespēja debitēt nacionālajā valstsvienībā. Savā valstī, savu līdzjutēju priekšā – tam jābūt ļoti motivējošam faktoram jaunajiem hokejistiem, lai svīstu sporta zālē, apgūtu ko jaunu, kļūstot spēcīgākiem un ātrākiem. Tā būs lieliska iespēja sevi parādīt Nacionālās hokeja līgas (NHL) un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) skautiem. Tā būs arī teicama izdevība Latvijai un Rīgai piesaistīt daudz tūristu. Tās ir ļoti pozitīvas ziņas, ja valsts var piesaistīt šāda līmeņa sporta pasākumu,” norādīja Hārtlijs.

Latvijā pasaules čempionāts līdz šim vienīgo reizi noticis 2006.gadā, kamēr Baltkrievijā – 2014.gadā.