Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Atbilstoši LVRTC aprēķiniem, pārejot uz DAB+, piemēram Latvijas Radio 1 (LR1) programmas apraides izplatīšanas maksa būtu divreiz lētāka. Patlaban par LR1 programmas izplatīšanu LR ik mēnesi maksā ap 42 000 eiro. Ciparu apraidē šīs programmas izplatīšanas maksa būtu vien nepilni 18 000 eiro.

Pēc LVRTC pārstāves teiktā, ciparu radio tehnoloģijas testēšana Latvijā vēl turpinās. Šā gada sākumā tika palielināta raidītāja jauda un attiecīgi arī apraides zona, un pašlaik LVRTC saņem atsauksmes no klausītājiem, kuri ciparu radio klausās pat 100 kilometru attālumā no televīzijas torņa.

Vienlaikus LVRTC, pēc Sprugaines teiktā, ir saņēmis arī vairāku privāto raidstaciju lūgumu iesaistīt tās testā. Viņa norādīja, ka komerciālo radiostaciju interese ir saprotama, jo analogā apraide (FM, AM) gan ierobežoto frekvenču resursu, gan funkcionālo iespēju ziņā, ir sevi izsmēlusi. Turklāt radio klausīšanās vairumam Latvijas iedzīvotāju ir ikdienas dzīves sastāvdaļa, par ko liecina arī pētījumu kompānijas “Kantar TNS” 2016.gada rudenī apkopotie dati – vidēji nedēļā radio klausās 81% Latvijas iedzīvotāju, dienā tam veltot vidēji četras stundas un 29 minūtes. “Tieši radio šobrīd pārliecinoši ir lielākais un regulārākais medijs, ko iedzīvotāji patērē Latvijā,” uzsvēra Sprugaine.

Viņa norādīja, ka ciparu skaņas apraide radio kā medijam sniedz iespējas attīstīties un labāk apmierināt lietotāju vēlmes. Pašlaik NEPLP ir devusi atļauju tikai sabiedriskā radio programmu izplatīšanai ciparu radio apraidē.

Sprugaine skaidroja, ka pēdējo piecu gadu laikā LVRTC televīzijas un radio uztveršanas iespēju uzlabošanai valsts austrumu pierobežā un citviet Latvijā ir investējis 1,3 miljonus eiro.

Pēc viņas teiktā, šā gada sākumā tika palielināta LR1 programmas raidītāja jauda Daugavpilī un uzstādīts jauns LR3 programmas raidītājs Dundagā. Tāpat šā gada jūlijā plānots uzsākt LR2 programmas raidīšanu Dagdā un LR1 pārraidi Māļos un Piedrujā.

Tomēr Sprugaine uzsvēra, ka situācijas uzlabošanai ilgtermiņā nepieciešama divu jaunu mastu izbūve Skaistā un pie Viļakas. “Šo piedāvājumu, kas kompleksi risinātu gan radio, gan televīzijas apraides uzlabošanu, LVRTC jau pagājušajā gadā ir prezentējis gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, gan šogad NEPLP,” norādīja LVRTC pārstāve.

Pēc viņas teiktā, torņa celtniecību Skaistā un pie Viļakas ir atbalstījušas arī vietējās pašvaldības. Torņu būvniecība ļautu risināt nepieciešamību palielināt bezmaksas apraidē esošo televīzijas programmu skaitu, kā arī nodrošinātu iespēju pārraidīt saturu HD kvalitātē. “Šobrīd programmu skaita palielināšana iespējama tikai uz apraides zonas samazināšanas rēķina,” skaidroja Sprugaine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka interesi par savu iekārtu izvietošanu iepriekšminētajos torņos izrādījuši arī mobilo sakaru operatori. Pēc LVRTC pārstāves teiktā, tas ļautu uzlabot arī mobilo sakaru pakalpojumus reģionā.

Sprugaine sacīja, ka LVRTC būtu gatavs investēt infrastruktūras izbūvē, ja tiktu pieņemts lēmums pāriet no analogās apraides uz ciparu radio apraidi. Taču, paplašinot tīklu, palielinātos arī apraides izmaksas sabiedriskajiem medijiem, sacīja LVRTC pārstāve.

Viņa norādīja, ka LVRTC pilda LR pasūtījumu, nodrošinot sabiedriskā radio izplatīšanu tādā apmērā, kādā raidsabiedrība to pasūta. Savukārt bezmaksas televīzijas programmu apraide LVRTC ir jānodrošina 99% valsts teritorijas. Ņemot vērā iepriekšminēto, jebkura veida investīciju veikšanai LVRTC nepieciešams saņemt precīzu pasūtījumu par nodrošināmā apraides pakalpojuma apjomu, uzsvēra Sprugaine.

Kā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, pāreju no analogās apraides (FM,AM) uz digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraidi Latvijā nevarētu apsvērt agrāk par 2022.gadu.

Viņa norādīja, ka LVRTC ieskatā, veicot ciparu radio testus, tiks noskaidrots, cik šāda apraide izmaksā un kā tā darbojas, tādējādi iegūstot “zaļo gaismu” tās ieviešanai Latvijā. “Godīgi sakot, tā “zaļā gaisma” vismaz līdz 2022.gadam neiedegsies,” sacīja NEPLP priekšsēdētāja.

Ķezbere skaidroja, ka pārejai uz ciparu radio apraidi ir vairākas priekšrocības un trūkumi, kuri jāapsver pirms tiek lemts par tās ieviešanu Latvijā.

Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka 2016.gada beigās LVRTC uzsāka digitālās skaņas apraides tehnoloģijas – ciparu radio – testēšanu Latvijā.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) testēšana Rīgas reģionā ilgs vienu gadu, un NEPLP tolaik pieņēma konceptuālu lēmumu ļaut digitālo radio apraidi pārbaudīt LR.

Sabiedrībai ciparu radio ieviešana nozīmē gan labāku skaņas kvalitāti, gan kvalitatīvāku radio programmu uztveramību visā Latvijā. Savukārt raidorganizāciju ieguvums, pārejot uz ciparu skaņas apraidi, būs būtiski zemākas programmas izplatīšanas izmaksas, jo analogajā apraidē, kāda Latvijā ir pašlaik, vienā tīklā var izplatīt tikai vienu programmu, savukārt digitālajā apraidē – līdz 18 programmām.

Ciparu radio testēšanas perioda uzdevums ir ne vien apzināt ekonomiskos ieguvumus, bet arī gūt praktisku pieredzi šīs tehnoloģijas nodrošināšanā raidorganizācijām un gala lietotājiem – klausītājiem.

Ciparu radio apraides testēšanas izmaksas sedz LVRTC.

Patlaban vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē un Vācijā, jau tiek ieviesta ciparu skaņas apraide, vienlaikus nodrošinot gan analogo, gan ciparu apraidi. Savukārt Norvēģija šogad pilnībā pāries uz ciparu skaņas apraidi, atsakoties no analogās radio apraides.

LVRTC paredz, ka Latvijā pāreja uz ciparu radio apraidi, ja šāds lēmums tiktu pieņemts, varētu notikt laika posmā no 2020.gada līdz 2025.gadam.

LVRTC ir vienīgais radiofonijas pakalpojumu sniedzējs, kuram piederošā infrastruktūra ļauj nodrošināt signāla pieejamību 96% Latvijas teritorijas. Šobrīd LVRTC nodrošina programmu izplatīšanu visām lielākajām raidorganizācijām valstī.

Foto: iStock

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube