Pēc Rajevska teiktā, sākoties priekšvēlēšanu aģitācijai, neviens īsti nezināja, ka izvērsīsies tik aktīva cīņa, jo sabiedrības vidū valdīja pārliecība, ka esošie paliks pie varas un vēlēšanas ir tikai formalitāte, kas visizteiktāk bija novērojams Rīgā. “Neviens nedomāja, ka būs tāda cīņa par varu un balsīm,” sacīja eksperts.

Viņš norādīja, ka, piemēram, Rīgā vēlētāju līdzdalība pirmajās iepriekšējās balsošanas dienās ir par 20% augstāka nekā tas ir bijis iepriekšējos gados, tādēļ iespējams, ka pašvaldības vēlēšanu rezultāti varētu būt pārsteidzoši. “Ja likās, ka nekas nemainīsies, tad tagad [priekšvēlēšanu aģitācija] izvērsusies lielā cīņā, konkurencē, agresīvās kampaņās, agresijā pret pretiniekiem, sevis izpušķošanā un izrādīšanā, kas ir svarīgi demokrātijai. Ja būs augsta [vēlētāju] līdzdalība, tad tā būs realizēta atbilstoši demokrātijas principiem,” uzsvēra Rajevskis.

Eksperts norādīja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas laikā bija vērojamas milzīgas politiskās sociālo mediju kampaņas, kurās tika veikti lieli ieguldījumi, palielinot sociālo tīklu kā mediju platformas nozīmes pieaugumu. “Daudzām partijām bija tikai sociālo mediju kampaņas – politiķi no tām nebija izlīduši, tāpēc varēs skatīties, kā veiksies,” skaidroja Rajevskis.

Viņš norādīja, ka priekšvēlēšanu aģitācijā pēc ilgiem laikiem Rīgā varēja novērot lielu vides reklāmu īpatsvaru pretēji ierobežojumiem, kādi iepriekš tām tika noteikti. Tāpat bija novērojams, ka aģitācijas laikā tika izplatītas partijas avīzes, kuras netika uzskaitītas pie partiju priekšvēlēšanas kampaņu izdevumiem. Tas padarīja partiju avīzes par vienu no galvenajiem rīkiem, kas cilvēkiem deva priekšstatu par partiju vēlēšanu programmām. Rajevskis uzsvēra, ka iepriekšminētie aģitācijas rīki sabiedrībai nodrošināja daudzveidīgāku priekšvēlēšanu informatīvo mozaīku, vedinot cilvēkus vairāk domāt par vēlēšanām un to iznākumu.

Taujāts, kā viņš vērtē televīzijā demonstrētās pašvaldību partiju kandidātu debates, eksperta vērtējumā izskatījās, ka televīzijas nebija atradušas optimālo debašu formātu, jo nacionālajā televīzijā ir grūti ieinteresēt, piemēram, Daugavpils iedzīvotājus par to, kas kandidē Liepājas pašvaldības vēlēšanās. Pēc Rajevska domām, televīzijas debatēm vitāla nozīme ir tikai Saeimas vēlēšanu laikā.

Savukārt vaicāts, par “melno reklāmu” izplatību, eksperts norādīja, ka tā bija izteikta parādība priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. Tās vairāk tika izplatītas internetā kā nomelnojošas ziņas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka varēja arī novērot, kā amatiera līmenī tika izmantotas arī Krievijai līdzīgas metodes, ar kurām tā centās ietekmēt ASV un Francijas vēlēšanas, portālos publiskojot viltus informāciju.

Runājot par nepieciešamību veikt izmaiņa normatīvajos aktos, lai pastiprinātu kontroli pār priekšvēlēšanu aģitāciju, Rajevskis skaidroja, ka viņaprāt pašreizējā sistēma strādā pietiekami labi. “Nešķiet, ka būtu kaut kas jāmaina. Šķiet, ka viss ir puslīdz kārtībā,” sacīja eksperts.

Viņš norādīja, ka papildus ierobežojumi varētu samazināt cilvēku aktivitāti vēlēšanās, tāpēc, viņaprāt, pagaidām nekas neliecina, ka kaut kas nopietni būtu jāmaina. Turklāt priekšvēlēšanu aģitācijas laikā liela nozīme ir partiju idejām, jo ar to naudu, kuru valsts paredz politiskajai aģitācijai, nepietiek, lai cilvēkiem “izskalotu smadzenes”. “Vienmēr var arī runāt par administratīvā resursa izmantošanu, bet tā vienmēr ir bijis, ka tas, kurš [tobrīd] ir pie varas, vienmēr ir spēcīgāks,” uzsvēra Rajevskis.

Kā ziņots, šodien un rīt Latvijā būs spēkā priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums pirms nedēļas nogalē paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.

Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos un valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu.

Tāpat šodien un rīt aizliegta aģitācijas kā maksas pakalpojuma veikšana publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā. Izņēmums gan ir paziņojumu izvietošanu, kuri informē par partijas vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.

Ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par skrejlapām, kas tiek izplatītas vēlēšanu dienā, par laicīgi nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām vai vēlētāju aģitēšanu pie iecirkņiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina vērsties Valsts policijā vai attiecīgās pilsētas pašvaldības policijā. Priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas materiālu izvietošanas noteikumu ievērošanas kontroli veic Valsts policija un pašvaldības policija.

Gadījumos, ja ir informācija par priekšvēlēšanu aģitācijas un slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, iedzīvotāji aicināti par to ziņot KNAB.

4.februārī sākas oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Kopš februāra KNAB saņēmis aptuveni 200 iesniegumus par iespējamumā nelikumībām priekšvēlēšanu aģitācijā un administratīvā resursu izmantošanu aģitācijā.

Krimināllikumā ir noteikta atbildība par apzinātu balsu nepareizu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis. Latvijas iedzīvotāji aicināti informēt Drošības policiju.