Visi piekritīs tam, ka bērnībā pēc iespējas ātrāk vēlējāmies izaugt, lai kļūtu par patstāvīgiem cilvēkiem, kuriem nav jājautā vecāku atļauja iziet vakarā no mājām un principā darīt visu pēc sava prāta. Savukārt ar laiku attieksme pret vecāku uzmanību pakāpeniski mainās un apzinātā vecumā mēs saprotam, cik daudz, kas ir mainījies, uzsākot pieaugušo dzīvi. Daudz, bet ne viss.

Tālāk ir pakopotas bildes, kas pierāda, ka mammas vienmēr uzskatīs mūs par saviem mazajiem bumbulīšiem un to, ka arī viņām pašām piemīt nedaudz no bērnišķīgā:

Iebraucu pie vecākiem palikt pa nakti. Mamma saklāja man gultu. Man ir 27 gadi.

Palūdzu mammai dāvanas vietā naudu. Viņa nolēma, ka pasniegt aploksni ir pārāk garlaicīgi.

Kad tu jau esi pieaudzis, bet mamma neatstāj cerības barot tevi veselīgi.

Man ir gandrīz 40. Mamma uzadīja šo man uz Ziemassvētkiem.

Mana mamma izprintē visas receptes, ko atrod internetā, ar planšetdatoru.

Mamma pārvēršas par nindzju, kad dzenā kaķi no tomātu vagām.

Vai man ir jāsaka mammai, ka planšetdators ir jāizvelk ārā no kastes?

Atsakās no aizsargplēves, jo viņai vēl ir palikusi tā, kas iet komplektā, pērkot telefonu.

Daudzu gadu garumā mamma karināja to Ziemassvētku eglītē. Pārliecina mani, ka tas ir piparkūku vīriņš, nevis kaut kāds tur Čubaka.

Mammas izgudrojums vientuļām zeķēm.

Uzdāvināju tēvam Jodas figūriņu pirms pāris gadiem. Labi, ka mamma atrada tai pielietojumu.

Uz Jauno gadu mamma uzdāvināja man šo džemperi.

Man likās, ka mamma ar kādu ārā runāja.

Man jau ir 40, bet mamma joprojām nopūš no manis katru puteklīti.

Mammai tik ļoti patīk teātris, ka pat tualetes apmeklējums ir vesels priekšnesums.

Avots: adme