Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) ziņojumā Latvijas valdībai norādījusi uz vairākiem trūkumiem Latvijas cietumos, policijas darbā un psihiatriskās un sociālās aprūpes iestādēs.

Šodien valdība apstiprināja Latvijas valdības komentārus par CPT ziņojumu par Latviju. Pirms ziņojuma tapšanas CPT apmeklēja Latvijas policijas iestādes, cietumus, psihiatriskās un sociālās aprūpes iestādes, lai izvērtētu izturēšanos pret personām, kurām atņemta brīvība. Īpaša uzmanība tika pievērsta attieksmei un aizsardzībai, kas pieejama personām, kam policija atņēmusi brīvību, un pārbaudīja ieslodzījuma apstākļus vairākās ieslodzījuma vietās.

Delegācija aplūkoja vairākus ar cietumiem saistītus jautājumus, ieskaitot veselības aprūpes pakalpojumus un nepilngadīgo un uz mūžu notiesāto ieslodzīto situāciju. Turklāt tika apmeklēta arī psihiatriskā slimnīca un sociālās aprūpes māja. Pēc iestāžu apsekošanas CPT ziņojumā formulējis vairākus ieteikumus, komentārus un prasības.

Apmeklējuma laikā noskaidrojās, ka personas, kuras ar tiesas lēmumu paturētas apcietinājumā, bieži vien turētas policijas aizturēšanas telpās daudz ilgāk nekā likumā paredzētās 48 stundas, gaidot savu pārvešanu uz izmeklēšanas cietumu. CPT atkārtoti uzsver, ka tā ir principiāla prasība, lai ieslodzītās personas netiktu turētas policijas aizturēšanas vietās.

Lielākā daļa delegācijas intervēto personu apliecināja, ka policija pret viņiem izturas korekti. Tomēr delegācija atkārtoti saņēma vairākas sūdzības no ieslodzītajiem, to skaitā nepilngadīgiem, par fiziskiem pāridarījumiem no policistu puses. Dažos gadījumos sūdzību par fizisku vardarbību papildināja medicīniski pierādījumi.

Lai gan iepriekšējo vizīšu laikā novērotā pozitīvā tendence saglabājas, CPT uzsver nepieciešamību Latvijas iestādēm saglabāt piesardzību un neatlaidīgi turpināt cīnīties ar policijas vardarbību.

Tāpat tika konstatēts, ka pamataizsardzība pret sliktu izturēšanos iestājas nevis no pirmā brīvības atņemšanas brīža, bet tikai tajā brīdī, kad tiek sastādīts aizturēšanas protokols, kas var notikt vairākas stundas pēc faktiskās aizturēšanas, vai pat vēl vēlāk.

Konkrēti saistībā ar tiesībām uz advokātu, lielākā daļa delegācijas izvaicāto personu apliecināja, ka tām ir bijis iespējams sazināties ar savu advokātu vai arī tām tika piedāvāts advokāts. Tomēr no aizturētajām personām, arī nepilngadīgajiem, tika saņemtas vairākas sūdzības, ka operatīvie darbinieki tās neoficiāli iztaujājuši bez advokāta klātbūtnes, pirms oficiālās liecības pieņemšanas.

Apmeklējot cietumus, CPT novērtēja Latvijas iestāžu pastāvīgos centienus cietumu pārapdzīvotības novēršanā, tomēr secināja, ka pašreizējais ieslodzīšanas īpatsvars ar aptuveni 225 cietumniekiem uz 100 000 iedzīvotāju joprojām ir ļoti augsts salīdzinājumā ar lielāko daļu citu Eiropas Padomes dalībvalstu.

Cietumos, kurus apmeklēja delegācija, CPT nesaņēma sūdzības par nesen notikušu sliktu personāla izturēšanos pret ieslodzītajiem. Tomēr delegācijas atklātais Daugavgrīvas, Jelgavas un Rīgas Centrālajā cietumā norādīja, ka vardarbība ieslodzīto starpā joprojām ir problēma. CPT Latvijas iestādēm iesaka neatlaidīgi turpināt centienus apkarot vardarbību arī cietumnieku starpā.

Materiālie apstākļi kā kopumā labi tika novērtēti Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kā arī Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā, turpretī lielākā daļa ieslodzītajiem paredzēto telpu Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļā ir ļoti sliktā stāvoklī.

Attiecībā uz pieaugušiem ieslodzītajiem CPT bija spiesta norādīt, ka lielākā daļa uz izmeklēšanas laiku ieslodzīto Rīgas Centrālajā un Daugavgrīvas cietumā, kā arī liela daļa notiesāto Daugavgrīvas cietuma ieslodzīto zemākajā režīma pakāpē un daudzi šīs režīma pakāpes ieslodzīto Jelgavas cietumā parasti tiek ieslēgti savās kamerās līdz pat 23 stundas dienā, tiem piedāvājot ļoti ierobežotu ārpus kamerām notiekošu aktivitāšu klāstu.

Vienlaikus ziņojumā izcelti daži īpaši pozitīvi faktori, kas konstatēti uz mūžu notiesāto ieslodzīto stāvoklī, piemēram, ir izbeigta ilgstoši pastāvējusī prakse sistemātiski saslēgt rokudzelžos ar mūža ieslodzījumu notiesātos ikreiz, kad tie iziet no savas kameras. Tāpat iestādes beidzot ir uzsākušas ar mūža ieslodzījumu notiesāto integrēšanu vispārējā režīma ieslodzīto sabiedrībā.

Vizītes laikā arī atklājās, ka vairumā apmeklēto cietumu ir nepietiekami veselības aprūpes vienību resursi. Īpašas bažas CPT sagādāja tas, ka dažas no iestādēm ļoti ilgu laiku nav apmeklējis ģimenes ārsts, zobārsts un psihiatrs.

Savukārt Olaines cietuma slimnīcā delegācija pārbaudīja psihiatrijas pacientu apstākļus, kas kopumā novērtēti kā ļoti labi, tomēr CPT uzskata par nepieciešamu norādīt, ka lielākā daļa psihiatrisko pacientu ir ieslēgti savā kamerā līdz pat 23 stundām dienā un aicina atcelt šo slēgto durvju režīmu un veidot psihiatrijas pacientiem kopīgas nodarbes.

Visbeidzot CPT ar bažām norāda, ka Strenču Psihiatriskajā slimnīcā un Litenes Sociālās aprūpes iestādē pacientu vai iemītnieku nāves gadījumā parasti netiek veikta nekāda pēcnāves izmeklēšana. Tāpat CPT Latvijas iestādēm iesaka darīt visu nepieciešamo, lai ieviestu skaidru un visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz pacientu vai iemītnieku piespiedu uzturēšanos sociālās aprūpes namos.

Kopš 1997 gadā Latvija pievienojās Eiropas Konvencijai par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu, komiteja Latviju ir apmeklējusi astoņas reizes. Latvija ir piekritusi pirmo septiņu komitejas ziņojumu un attiecīgi arī valdības komentāru publiskošanai.