Ar emocionālām uzrunām atklāj restaurēto Brīvības pieminekli

Ikviena iedzīvotāja sasniegumi, zināšanas un ikdienas darbs ir stipras valsts un stipras sabiedrības pamats, atklājot restaurēto Brīvības pieminekli sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Savā runā viņš atgādināja par Konstantīnu Pupuru, cilvēku, kurš pie Brīvības pieminekļa pirmo reizi pirms 30 gadiem iznesa neatkarīgās Latvijas karogu, un tas bijis sākums notikumiem, kas vainagojās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņš uzsvēra, ka svarīgi pieminēt šādus drosmīgos cilvēkus, jo tā ir Latvijas tautas vēsture.

“Ir atlicis mēnesis, līdz atzīmēsim mūsu valsts dibināšanas 99.gadadienu un ieiesim Latvijas simtgades gadā. Tādēļ ir tik svarīgi, ka sapošam mūsu valsts simbolus. Brīvības pieminekļa vēsture īpaši spilgti apliecina, cik liela nozīme ir iepriekšējo paaudžu atstātam mantojumam, kas simbolizē tautai mūžīgi svarīgas vērtības, kas turpina dot cerības vēstījumu arī grūtos brīžos,” norādīja Valsts prezidents.

Vējonis aicināja ikvienu celt savu pieminekli, ko iespējams paveikt ar zināšanām, ikdienas darbu un sasniegumiem, kas ir stipras valsts un stipras sabiedrības pamats. “Sasniegumu pieminekļi ir mūžīgi, tāpat, kā Brīvības piemineklis,” piebilda Valsts prezidents.

Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Mūrniece klātesošajiem norādīja, ka Brīvības piemineklis ir viens no svarīgākajiem Latvijas simboliem, kas izturējis daudz un dažādus laikus, tādēļ tas vienmēr neizdzēšami ir un būs latviešu tautas sastāvdaļa. Viņasprāt, regulāri nepieciešams sekot līdzi tam, lai piemineklis vienmēr tiktu regulāri tehniski aprūpēts, taču jāseko līdzi arī tam, lai tiktu kopta un stiprināta Latvijas tautas ideju un vērtību vertikāle.

“Brīvības piemineklis ir Latvijas sirds un ir katra latvieša sirdī. Līdzekļi pieminekļa celtniecībai nāca no tautas ziedojumiem, tie nāca no katra iedzīvotāja sirds. Vairāk nekā 80 gadu garumā tas ir bijis liecinieks dažādiem notikumiem. Gribu novēlēt ikvienam – ikdienā, kad steidzamies savās gaitās, atcerēsimies pacelt acis uz brīvības tēlu, kura rokās mirdz trīs zvaigznes. Turēsim prātā savas lielākās vērtības – tēvzemi un brīvību,” sacīja Mūrniece.

Savukārt kultūras ministre pauda prieku, ka gadu pirms Latvijas valsts simtgades svinībām, apvienojot spēkus, ir izdevies restaurēt Brīvības pieminekli. Viņa pieminēja arī režisores Ilonas Brūveres veidoto filmu “Ievainotais jātnieks”, kura balstīta uz dokumentāliem Zāles dzīves faktiem un Brīvības pieminekļa celtniecības arhīva materiāliem, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, kā arī ieskicējot kultūras un mākslas personības un tā laika ideālus.

“Liels paldies Brūverei, kas apņēmās strādāt pie filmas, kas ir veltīta pieminekļa autoram Kārlim Zālem. Ieskatoties šajā filmā un citos avotos, mēs varam atrast to, ka ceļš uz pieminekļa izveidi nav bijis viegls. Tomēr starpkaru Latvijā izaicinājumiem pretī stājās liels spēks – tautas griba un liels entuziasms savākt līdzekļus piemineklim. Brīvībaspiemineklis un tā tēli veido koncentrētu stāstu par to, kas mēs esam un kāds ir bijis mūsu ceļš uz Latvijas valstiskumu,” sacīja Melbārde.

Bet Rīgas mērs pateicās Rīgas pieminekļu aģentūras komandai un pieaicinātajiem ekspertiem par paveikto darbu. “Gatavojoties Latvijas valsts pirmajai simtgadei, visur notiek sakopšanas darbi un tiek veidoti jauni objekti un tas pareizi, bet gribu novēlēt, lai nākamās simtgades pavadām šādā pašā režīmā, proti, katru dienu, soli pa solim, sakopjam savu valsti, uzsvēra Ušakovs.

Brīvības pieminekļa apkopes darbi, kuru laikā piemineklis tika iejozts ar žogu un sastatnēm, sākās šogad jūlijā.Piešķirtie līdzekļi bija paredzēti pieminekļa Brīvības tēla virsmas restaurācijai, zvaigžņu virsmas attīrīšanai un zeltīšanai, obeliska akmens apšuvuma attīrīšanai un bojāto šuvju nomaiņai un akmens virsmas attīrīšanai. Tāpat līdzekļi bija domāti pieminekļa iekštelpu uzejas kāpņu un pagrabtelpas remontdarbiem, pieminekļa tehniskā stāvokļa izpētei un citiem darbiem.

Jau ziņots, ka valdība Kultūras ministrijai piešķīra 193 636 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Brīvībaspieminekļa restaurācijas un apkopes darbiem. Ministrijai līdzekļi tālāk bija jāpārskaita “Rīgas pieminekļu aģentūrai”.

Pēdējā pieminekļa apkope veikta 2006.gadā, nodrošinot tā zvaigžņu apzeltījuma atjaunošanu.