Latvijas iedzīvotāju HIV saslimšanas risku uz sevi personīgi neattiecina, un nav uzskatījuši par nepieciešamu veikt eksprestestu, aģentūru LETA informēja informatīvās kampaņas “HIV nešķiro – tas attiecas arī uz Tevi” vadītāja Antra Altmane.
Kā liecina informatīvajā kampaņā “HIV nešķiro, tas attiecas arī uz tevi!” izveidotā zināšanu testa rezultāti, kopumā Latvijas iedzīvotājiem ir samērā labas zināšanas par to, kā pasargāt sevi no HIV, kādi ir tā inficēšanas ceļi, kā arī par citiem ar HIV infekciju saistītiem jautājumiem, tomēr joprojām 85% aptaujāto saslimšanas risku uz sevi personīgi neattiecina.
Pēc Altmanes paustā, interesanti, ka tieši tādi paši rezultāti tika iegūti arī pirms diviem gadiem izveidotajā zināšanu testā. Uz jautājumu, vai ir zināms, kur Latvijā var veikt HIV eksprestestu, aptuveni puse aptaujāto atbildējuši apstiprinoši, tomēr arī tas nav veicinājis pieņemt lēmumu doties uz pārbaudi. “Kā uzskata speciālisti, tas varētu būt skaidrojams ar iesīkstējušiem stereotipiem sabiedrībā par to, ka HIV infekcija ir tikai atsevišķu sabiedrības grupu slimība un uz citiem tā neattiecas. Statistika liecina ko citu – visbiežāk inficēšanās ar HIV notiek tieši dzimumattiecību laikā starp vīrieti un sievieti, tāpat mēdz būt gadījumi, kad viens otru inficē arī pastāvīgi dzimumpartneri,” uzsver Altmane.
Viņa norādīja, ka, iespējams, vieglprātīgu attieksmi un nevēlēšanos pārbaudīties veicina arī nepareizs priekšstats, ka HIV infekciju iespējams izārstēt. Kā secināts aptaujā, tā maldīgi uzskata 45% aptaujāto. Patiesībā HIV infekcija, vienreiz iekļuvusi cilvēka organismā, saglabājas tur visu mūžu, tomēr savlaicīgi uzsākot HIV ārstēšanu, iespējams būtiski aizkavēt HIV infekcijas attīstību un AIDS stadijas iestāšanos, turpinot dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Vienlaikus aptuveni trešdaļa aptaujāto pārliecināti, ka HIV inficētai grūtniecei noteikti piedzims inficēts mazulis, tomēr arī šis ir novecojis priekšstats. “Ievērojot mediķu norādījumus un lietojot pretvīrusa medikamentus, grūtniecības laikā un, bērniņam piedzimstot, mazuļa inficēšanās risks ir ļoti zems,” uzver Altmane.
Pēc viņas paustā, analizējot aptaujas dalībnieku zināšanas par HIV un AIDS, jāsecina, ka lielākā daļa – gandrīz 80% zina, ka pastāv atšķirība starp HIV, kas ir imūndeficīta vīruss un AIDS, kas ir imūndeficīta sindroms un neārstēta HIV galējā stadija.
Informatīvo kampaņu “HIV nešķiro – tas attiecas arī uz Tevi!” realizē Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, un tās mērķis ir pakāpeniski mainīt sabiedrības attieksmi par HIV kā “nepareizu” slimību, skaidrot ar HIV profilaksi saistītos jautājumus un HIV eksprestesta nozīmību infekcijas agrīnai diagnostikai. Tieši informētības veicināšana un izglītošana par HIV inficēšanās riskiem, profilaktiskajiem pasākumiem un agrīnu HIV diagnostiku jeb HIV testa veikšanu, uzskatāmi par vienu no galvenajiem HIV izplatības ierobežošanas pasākumiem.
