Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas sanāksmē pirmdien Briselē par nākamo Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu, bet Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc pirmās balsojuma kārtas savu kandidatūru atsauca.
“Sentenu, Portugāles finanšu ministrs, ievēlēts par jauno Eirogrupas prezidentu,” teikts ierakstā ES Padomes tvitera kontā.
Uz šo amatu kandidēja vēl trīs finanšu ministri – Reizniece-Ozola no Latvijas, Pjērs Gramenja no Luksemburgas un Peters Kažimīrs no Slovākijas.
Bez kandidatūras atsaukšanas uz ES finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu būtu grūti nonākt līdz rezultātam, lēmumu pēc pirmās vēlēšanu kārtas atsaukt savu kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu aģentūrai LETA skaidroja Reizniece-Ozola.
Pirmajā kārtā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendēja četri eirozonas valstu finanšu ministri – Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Māriu Sentenu no Portugāles. Eirogrupas prezidents tika izvēlēts aizklāti, katram ministram balsojot par vienu kandidātu. Tomēr vēlēšanu pirmā kārta noslēdzās bez rezultāta.
Lai arī nav zināms vēlēšanu pirmās kārtas balsu sadalījums, tomēr neoficiāli ir zināms, ka Reizniece-Ozola un Slovākijas finanšu ministrs saņēmuši vienādu balsu skaitu.
Pēc vēlēšanu pirmās kārtas Reizniece-Ozola lēma neturpināt cīņu par ietekmīgo amatu. Viņa atzina, ka atsaukusi savu kandidatūru, jo pēc pirmās vēlēšanu kārtas redzējusi, ka ar četriem kandidātiem var nenonākt līdz rezultātam. “Atsaucu savu kandidatūru, lai kāds no palikušajiem pretendentiem saņemtu nepieciešamo balsu skaitu,” skaidroja ministre.
Reizniece-Ozola pauda pārliecību, ka šodienas balsojums par Eirogrupas prezidentu apliecina, ka Latvijai ir aktīvāk jāstrādā, lai mūsu valsts tiktu pamanīta, turklāt ministre esot darījusi gana daudz, lai sevi pieteiktu uz Eiropas politikas skatuves. “Uzskatu, ka pieteicu sevi kā spēcīgu kandidātu,” pauda Reizniece-Ozola.
Vaicāta, vai ministre nākotnē plāno kandidēt uz kādu citu starptautiski nozīmīgu politisku amatu, Reizniece-Ozola sacīja, ka pretendēšana uz Eirogrupas prezidenta amatu bija pirmais mēģinājums “startēt” starptautiski, tomēr patlaban viņas plānos neietilpst kādi jauni starptautiski izaicinājumi.
“Eirogrupas prezidenta amats neprasa pamest Latviju un esošo amatu, turklāt es vēlos novest līdz galam iesāktos darbus,” atzina Reizniece-Ozola.
50 gadus vecais Sentenu ieguvis divus maģistra grādus – lietišķajā matemātikā Lisabonas Tehniskajā universitātē un ekonomikā Hārvarda universitātē. Viņš strādājis Portugāles centrālajā bankā un no 2004. līdz 2013.gadam bijis Eiropas Komisijas Ekonomikas politikas komitejas loceklis. 2015.gada parlamenta vēlēšanu kampaņā Sentenu bija Sociālistu partijas ekonomikas programmas koordinators. Kopš 2015.gada novembra viņš ir Portugāles finanšu ministrs.
Jau vēstīts, ka pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms, kurš līdz šā gada 26.oktobrim bija Nīderlandes finanšu ministrs, paziņojis, ka nākamā gada gada janvārī atstās Eirozonas prezidenta amatu.
Eirogrupas locekļi ar balsu vairākumu ievēl Eirogrupas prezidentu uz 2,5 gadiem, turklāt šo amatu var ieņemt esošs ES dalībvalsts finanšu ministrs. Eirogrupas prezidents apvieno šos pienākumus ar savas valsts finanšu ministra amata pienākumiem. Pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms amatā stājās 2013.gada janvārī, nomainot iepriekšējo Eirogrupas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.
Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eirozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro.
