Naktī uz svētdienu Carnikavas novada nodedzis rekonstrukcijā esošā Carnikavas baznīca Siguļos, aģentūru LETA informēja Ādažu Evanģēliski luteriskajā draudzē. Ugunsgrēkā cietušo nav un nelaimes apstākļus izmeklēs atbildīgās institūcijas.

Draudzē informēja, ka Carnikavas dievnams bija rekonstrukcijā un 2018.gadā to bija plānots atvērt dievkalpojumiem. Šis gads draudzē tika veltīts ziedojumu vākšanai dievnama atjaunošanai, lai savāktu nepieciešamo līdzfinansējumu baznīcas rekonstrukcijas ceturtajai būvniecības kārtai, kas tika līdzfinansēta no Lauku Atbalsta dienestā administrētās Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projekta saņemtās naudas. Projekts paredzēja pilnībā atjaunot un pabeigt baznīcas ārējo apdari, kā arī atjaunot iekšējo apdari, tai skaitā izbūvēt balkonu, altāra daļu, griestus un sienas. Decembra sākumā daļa šo darbu jau gandrīz tika pabeigti.

Ādažu Evanģēliski luteriskajā draudzē pastāstīja, ka šogad bija notikuši vairāki draudzes ziedojumu vākšanas un atbalsta pasākumi Carnikavas baznīcai. Aprīlī draudze talkoja Lielās Talkas laikā un sakopa baznīcas apkārtni. Maijā svinīgā dievkalpojumā tika iestādīts Latvijas Simtgades ozols. Jūnijā tika atvērtas baznīcas durvis Baznīcu naktī un Vasarsvētkos svinēts pirmais dievkalpojums kopš baznīca atradās rekonstrukcijā. Augustā Nēģu svētkos Carnikavā tika savākta vēsturiski lielākā ziedojumu summa baznīcas atjaunošanai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka izsaukums uz ugunsnelaimi saņemts plkst.5.22. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka ar atklātu liesmu deg pusotra stāva koka baznīcas ēkas jumts. Ugunsgrēka likvidācijas laikā iebruka baznīcas tornis un siena pie tā.

Ugunsgrēku izdevās lokalizēt plkst.7.46, taču tika izsludināts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Dzēšanas darbos piedalījās 13 ugunsdzēsēji, izmantojot trīs auto cisternas.

Kā liecina informācija Baznīcēku atjaunošanas fonda mājaslapā, 1729.gadā Siguļu kalnā celtā Carnikavas luterāņu baznīca ir vienīgā koka baznīcas ēka, kas saglabājusies Vidzemes piekrastē.

Foto: facebook.com

Saistītās tēmas: Carnikavakoka baznīcaugunsgrēks

Komentāri 1

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
  • Latvju Dievi ir kristanizācijas piekauti un nokautēti. Baznīca no šejienes negrib aizvākties, pat dižā LPSR valdība nespēja patriek baznīcu. Okupācija šeit ļoti ilga. Tāda sajūta, ka Latvju Dievu vietu ir aiznēmusi Coca Colas kapitālisma un popkultūras Dievība Santa Klauss. Ko darīt, ja es piederu pie vecajiem Dieviem nevis pie kristanizācijas laikmeta panteona vai popkultūras-kapitālisma Dieviem? Mana izcelsme ir stipri senāka. Kāpēc citi par cilvēka paša naudu var no viņa ticību vilkt ārā, cilvēkam dodot neko? Cieņā, Skolnieciņš
    Eh, jaunās kapitālisma Dievības, tās rodas modes dēļ. Es esmu Skolnieciņš, Latvju Dievu dēls. Es piederu pie vecajiem Dieviem, es neesmu modes kliedziens un modes iegriba, es esmu mūžība. Esmu Latvju Skaudības Dievs Skolnieciņš, esmu Latvju Dievu jaunā paaudze! Cieņā, Skolnieciņš
    Kristietība ir garīgais aids. Kristietība piekopj medusrauša un rīkstes taktiku jeb apbalvošanas un iebaidīšanas taktiku. Tā cilvēku padara par vergu, tā nonivilē cilvēku kā pasaules centu. Kristietība caur jēdzienu “grēks” pazemo cilvēku. Pasaule nav duāla. Duālisms nav dabā. Es baznīcu nīstu, jo kristietība kā visas abramiskās reliģijas ir absurda. Tā mēģina parazitēt uz sabiedrības rēķina un kultivē mākslīgo morāli. Latviešus kristietība garīgi kastrēja. Esmu Baltu Dievu dēls, man ir pretīgi lasīt par kristietības uzvaru šeit! #ateisms #BaltuDievi
    Reformācija neko labu nenesa, jo zemnieks kā vergs bija tā arī palika vācu mācītāju jūgā. Krustnešu pēcnācēji (jezuītu ordenis no katoļu puses un citi no protestantu puses) tikai pēc 300 gadu okupācijas sāka skaidrot savu ideoloģisko mācību. Šeit baznīca uzrīkoja tumšos laikus…

youtube icon
Abonēt youtube