Katram cilvēkam ir tiesības iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, bet, ja cilvēkam cenšas liegt šādas iespējas, tā ir vardarbīga asimilācija, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu, sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā, Jevgeņijs Lukjanovs.

Viņš vairākkārt uzsvēra, ka Krievijas oficiālā pozīcija “par situāciju ar krievu valodu Latvijā” visiem ir zināma un atkārtot to nav nepieciešams. “Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra un visiem labi zināma. Nezinu, kā vēl mēs varētu ietekmēt šo procesu, ko IZM un ministrs Kārlis Šadurskis (V) virza. Ir jau redzams, ka tie, kurus tas skar, iesaistās šajā procesā un tas bija labi redzams. Nevaram aizliegt kādas iekšējās valsts procedūras vai tās atcelt, bet attieksmi pret šo mēs paužam ļoti konkrēti,” uzsvēra vēstnieks.

Viņš skaidroja, ka valoda un kultūra ir cieši saistītas lietas un situāciju salīdzināja ar stāstu par Maugli, norādot, ka “no vilka audzināta cilvēka ne vienmēr izaugs Romuls un Rems, kas izveidos Romu, jo var notikt kaut kas pilnīgi cits – cilvēks var nekļūt par cilvēku”.

Tas nenozīmē, ka latviešu valodas mācīšanās, krievu valodas mācīšanās vietā cilvēku neizaudzinātu par cilvēku, piebilda Lukjanovs, vienlaikus atzīmējot, ka katram tomēr ir tiesības iegūt izglītību savā dzimtajā valodā, tādēļ, ja cilvēkam cenšas liegt šādu iespēju, tad to var nosaukt par vardarbīgas asimilācijas centieniem.

“Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie iedzīvotāji lieliski apzinās savu identitāti, savu kultūru un vēlas sev šīs vērtības saglabāt, bet tas nenozīmē, ka viņi vēlas distancēties no Latvijas dzīves, un, ja viņi šeit dzīvo un ir izvēlējušies dzīvot, viņiem ir jāzina Latvijas valoda un kultūra, bet nav pieļaujami to panākt uz dzimtās valodas rēķina,” pārliecināts Lukjanovs.

Vēstnieks atzīmēja, ka IZM centieniem neredz jēgu un pozitīvu rezultātu, piebilstot, ka saprot atsevišķu cilvēku vēlmi šādas izmaiņas veikt, jo tie pieļauj, ka tās nāks par labu sabiedrībai.

Kā ziņots, IZM piedāvājums paredz, ka pārejai uz mācībām vidusskolās tikai latviešu valodā mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt pabeigtai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.

Radikālākie reformas noliedzēji pārmetuši Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un “Saskaņai” nepietiekamu krievvalodīgo iedzīvotāju interešu aizstāvību šajā jautājumā. Līdz šim pret mazākumtautību reformas ieviešanu organizēti trīs protesti, kuri pulcējuši vairākus simtus cilvēku.

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube