Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.

Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Plānots, ka depozīta sistēmas operators darbosies uz bezpeļņas principa pamata un peļņu reinvestēs.

Gerhards norādīja, ka depozīta sistēmas darbībā ieņēmumi plānoti no dzērienu ražotāju un tirgotāju dalības maksas, no nepieprasītā un neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu un no peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas.

Savukārt izdevumus radīs atlīdzības izmaksāšana tirgotājiem, izmaksas par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu pārstrādei, loģistikas pakalpojumi un pieņemšanas mašīnu izmantošana.

Politiķis norādīja, ka ziņojums par sistēmas ieviešanu izstrādāts, galvenokārt pamatojoties uz Igaunijas un Lietuvas pieredzi. Igaunijā sistēma tika ieviesta 2005.gadā un tās ieviešana izmaksāja 15 miljonus eiro, bet Lietuvā – 2016.gadā un izmaksas sistēmas ieviešanai bija 30 miljoni eiro.

“Depozīta sistēmas darbība tiek nodrošināta no ražotāju un tirgotāju organizāciju līdzekļiem un tam netiek izmantota nodokļu maksātāju nauda,” norādīja ministrs un uzsvēra, ka tas nozīmē, ka valsts savu finansējumu tās izveidē nesniegs.

Ministrs pauda, ka, balstoties uz kaimiņvalstu pieredzi, galvenie ieguvumi sistēmas ieviešanai būs – atkritumu šķirošanas veicināšana mājsaimniecībās, depozīta sistēma nodrošina lielāku caurspīdīgumu salīdzinājumā ar ražotāju atbildības sistēmām un papildinās valstī esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kā arī aptuveni 90% no izlietotā dzērienu iepakojuma tiks nodoti atpakaļ pārstrādei.

“Tāpat šādas sistēmas ieviešana ir piemērota teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas raksturīgi Latvijai,” sacīja Gerhards.

Plānots, ka šādā veidā tiktu pārstrādāti aptuveni 10% līdz 15% no kopējā atkritumu daudzuma.

Ministrs norādīja, ka informatīvo ziņojumu par sistēmas ieviešanu Saeimai iesniedzis šodien. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeimai pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.

“Tāpat strādāsim pie tā, lai līdz 2018.gada 3.ceturksnim valdība apstiprina Ministru kabineta noteikumus par depozīta sistēmas piemērošanu, līdz 2019.gada 1.ceturksnim tiek izstrādāta nacionālā depozīta sistēmas operatora izveide, bet no 2020.gada 1.janvāra – Latvijā sāk pilnvērtīgi darboties izstrādātā depozīta sistēma,” sacīja ministrs.

Kā ziņots, pamatojoties uz 10 594 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, Saeima VARAM uzticēja veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un sagatavot ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī cita veida iepakojumu depozītu sistēmas izveides principus.

Šā gada jūlijā VARAM pārstāvji apmeklēja Igauniju un Lietuvu, lai iepazītos ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pieredzi šajās kaimiņvalstīs, kā arī apmeklēja abu valstu depozīta sistēmu organizācijas.