Šodien valdība skatīs grozījumus Sporta likumā, ar kuriem plānots izveidot Latvijas Antidopinga biroju kā atsevišķu tiešās pārvaldes iestādi veselības ministra pārraudzībā, liecina informācija valdības dokumentu vietnē “eportfelis”.

Kā norāda Veselības ministrija (VM), Pasaules Antidopinga kodekss nosaka, ka katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju savā valstī un neiejaucas tās lēmumos un pasākumos. Tomēr patlaban Latvijas normatīvie akti, kas regulē nacionālo antidopinga sistēmu un tajā ietverto institūciju vietu valsts pārvaldes sistēmā un darbību, nav atbilstoši šīm prasībām, proti, patlaban Antidopinga nodaļai dopinga kontroļu veikšana jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju, tostarp nodaļa atrodas Valsts sporta medicīnas centra un VM pakļautībā, kura nenodrošina nepieciešamo autonomiju. Jaunie grozījumi risina šo jautājumu.

Lai nodrošinātu autonomiju arī finanšu jomā, Antidopinga birojam tiek izveidota atsevišķa budžeta apakšprogramma, turklāt grozījumi paredz arī lēmumu antidopinga jomā pārsūdzības kārtību atbilstoši antidopinga konvencijām un Pasaules Antidopinga kodeksam.

Vienlaikus ar grozījumiem tiek izveidota Latvijas Nacionālā antidopinga padome kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai. Līdz šim tikai Antidopinga komiteja bijusi tiesīga ierosināt veikt dopinga kontroli un, tikai pamatojoties uz tās atzinumu, bijis iespējams apstiprināt pārbaudāmo sportistu reģistru, tostarp komiteja sniegusi atzinumus par antidopinga noteikumu pārkāpumu esamību vai neesamību, kā rezultātā komitejas darbības un funkcijas nenodrošina antidopinga organizācijas autonomiju. Šī iemesla dēļ Latvijas Nacionālā antidopinga padomes funkciju un pienākumu apjoms tiek samazināts salīdzinājumā ar Antidopinga komitejas pienākumiem, veidojot šo padomi kā konsultatīvu institūciju, kas sniedz atbalstu antidopinga sistēmas neatkarības nodrošināšanai.

Līdz šim Antidopinga komitejas sastāvā bija pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, VM, biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome”, bet ar šo likumprojektu plānots paplašināt Latvijas Nacionālās antidopinga padomes sastāvu, pievienojot arī pārstāvi no Iekšlietu ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības.

VM norāda, ka patlaban sportistam sodu par antidopinga noteikumu pārkāpumiem piemēro sportista pārstāvētā sporta veida Latvijā atzītā sporta federācija, līdz ar to Latvijas atzīto sporta federāciju disciplinārās komisijas locekļi ir pastāvīgā interešu konfliktā. Grozījumi Sporta likumā risina arī šo jautājumu, izveidojot neatkarīgu Disciplināro antidopinga komisiju, kas izskata antidopinga noteikumu pārkāpumus un nosaka to sekas.

Disciplināro antidopinga komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet to izveido un tās personālsastāvu apstiprina Latvijas Olimpiskā komiteja, ievērojot Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā noteiktās prasības. Komisijas sastāvā jāiekļauj vismaz piecas personas, tostarp juristu, ārstniecības personu, sporta darbinieku un sportistu.

Tāpat, ņemot vērā, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās Antidopinga komitejai tiks mainīts statuss, nepieciešams noteikt mehānismu, kā tiek izveidota Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisija. Likumprojekts paredz, ka Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets, savukārt sastāvu apstiprina Latvijas Ārstu biedrība.

Kopumā Antidopinga biroja izveidei 2018.gadā no vispārējiem ieņēmumiem paredzēti 699 943 eiro, tostarp 306 524 eiro paredzēti atlīdzībai, 359 664 eiro – precēm un pakalpojumiem, bet 33 755 eiro – pamatkapitāla izveidošanai. Dopinga kontroļu un komisiju, tostarp Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisijas un Disciplinārās antidopinga komisijas, darbībai no šiem 699 943 eiro plānoti 226 664 eiro. Latvijas Nacionālās antidopinga padomes darbības nodrošināšanai nav nepieciešams finansējums no valsts budžeta.

Saistītās tēmas: Antidopinga birojsapgrozījums

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube