“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu nodrošina komisijas konsultants un komisijas tehniskais sekretārs, kuru atalgojumam kopumā paredzēti 9468 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Saeimas Preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka ar šiem darbiniekiem uz komisijas darbības laiku ir noslēgti uzņēmuma līgumi. Pērn aprēķinātā samaksa pirms nodokļu nomaksas par darba veikšanu izmeklēšanas komisijas konsultantam bija 5000 eiro, savukārt tehniskajam sekretāram – 2890 eiro. Šogad parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultantu līgumdarbu apmaksai piešķirti 1578 eiro.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija ceturtdien no rīta apstiprināja galaziņojumu, tātad faktiski jau ir noslēgusi darbu. Komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.

“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija uzskata, ka valsts sagrābšana un tās centieni ir ne tikai nosodāmi, bet arī var tikt sodīti. Lai arī komisija atzīst, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas centienus, konkrēti atbildīgo vārdi ziņojuma secinājumos nav pieminēti.

Komisijas ziņojumā teikts, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.

Vienlaikus konkrētus amatpersonu vārdus komisija savā ziņojuma secinājumos nenosauc. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām.

“Tā kā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir klasificēta informācija, komisija atturas no to satura publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas. Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi,” norādīts ziņojumā.