Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā gandrīz nav nolasāmi lielākie nākotnes izaicinājumi un draudi Eiropai – tāpat, kā tas bijis ar iepriekšējiem ziņojumiem Saeimai, ikgadējās ārpolitikas debatēs parlamentā norādīja deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Viņš uzskata, ka 2014.gadā sabiedrība netika brīdināta, ka Krievija var eskalēt krīzi Ukrainā, bet 2015.gada ziņojumā neesot minēta gaidāmā migrantu krīze.

Šoreiz ārlietu ministra ziņojumā Parādnieks saskata atsevišķas cerīgas iezīmes, bet kopumā to vērtē kā virspusēju, formālu un bez pievienotās vērtības. “Apbrīnojami, kā ar tik daudziem vārdiem var pateikt tik maz,” kritisks bija Parādnieks.

Viņaprāt, ziņojumā gandrīz nemaz nav pieminēts Latvijas “varētu teikt eksistenciālakais apdraudējums”, proti, iespējamā Krievijas ietekme uz gaidāmo parlamenta vēlēšanu procesu un rezultātiem.

Viņaprāt, nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas ārpolitikas manipulatori un televīzijas propagandas kanāli darīs visu iespējamo, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus sev par labu. “Prokrieviskiem spēkiem būs tādi resursi, ar kādiem normālām politiskām partijām spēkoties būs ārkārtīgi grūti,” uzsvēra Parādnieks.

Pēc viņa paustā, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir iekšpolitiski svarīgi panākt, ka vienā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī pie varas nonāk viņam labvēlīga valdība. “Šie vīri, kā zināms, vienreiz tikuši pie varas, to neatdod,” izteicās Parādnieks, piebilstot, ka Latvija ir daudz ievainojamāka nekā lielās, pieredzējušās demokrātijas.

Deputāts uzsvēra, ka ziņojumā trūkst skaidra vēstījuma, ka jebkādas ārējas manipulācijas tiks apstādinātas un pārtrauktas. “Ārlietu ministrija nav pilnībā izmantojusi iespēju brīdināt sabiedrību un Saeimu par šo tik ārkārtīgi nopietno demokrātijas un sabiedrības apdraudējumu,” pārliecināts Parādnieks.

Tāpat viņš uzskata, ka ziņojumā nav pietiekami iezīmēti ekonomiskie draudi Eiropai. “Eiropā jau ilgstoši iezīmējušās globālās atpalicības un konkurētspējas zaudēšanas tendences,” teica deputāts, piebilstot, ka, piemēram, mūsdienu globāli svarīgākās un ietekmīgākās nākotnes kompānijas esot ārpus eiropiešu kontroles.

Arī attiecībā uz demogrāfisko krīzi ziņojumā esot iezīmēta tikai vispārīga Latvijas pozīcija, īpaši neizceļot jau tuvākās nākotnes nozīmīgākos draudus. “(..) kamēr mēs paplašinām dažādas atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem, lai veicinātu kuplākas ģimenes un nākotnē mūsu nācija augtu arī skaitliski, citā pasaules malā cilvēku skaits pieaug megaātrumā,” norādīja Parādnieks, uzsverot, ka bada, ūdens trūkuma un savstarpējo konfliktu nomocīti šie cilvēki meklēs glābiņu, bet tuvākais patvēruma mērķis viņiem varētu būt Eiropa.

“Vai Eiropai ir kāds reāls plāns, kā viņiem palīdzēt pārvarēt gaidāmās problēmas? Kāds ir Latvijas redzējums? Mūsu iespējamais pienesums?” retoriski vaicāja parlamentārietis.

Noslēgumā Parādnieks aicināja ārlietu ministru ar izpratni pieņemt viņa kritiku, norādot, ka viņš vien aicina runāt skaidrāk un tiešāk par būtiskajiem izaicinājumiem.

Saistītās tēmas: Ārlietu ministrsImants Parādnieks

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube